Ir noslēdzies PuMPuRS jauniešu iniciatīvas projekts Suitu jaunieši var!, Līguma Nr.15/07/19-1, kuru realizēja biedrība Suitu kultūras mantojums sadarbībā ar Alsungas novada domi.
Projekta mērķis – ar neformālu mācību metožu palīdzību attīstīt jauniešu mērķtiecību un uzņēmību, prasmi sadarboties, tādejādi motivējot viņus turpināt izglītību un veicināt aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē.
Projektā tika īstenotas daudzveidīgas aktivitātes – lekcijas, pārgājieni, veloceļojums, apmācības-darbnīcas, diskusijas u.c., ar kuru palīdzību jaunieši iepazina un apguva ceļošanai un dzīvei dabā nepieciešamās iemaņas.
Vienlaicīgi ar fizisko un emocionālo sagatavošanos, projekta aktivitāšu papildus mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar Pētera Upenieka grāmatā Balandnieki atspoguļoto suitu ļaužu ikgadējo ceļošanu uz Žemaitijas Kalvāriju Lietuvā, kuru plānojām veikt ar velosipēdiem 5 dienu laikā, taču Covid19 izplatības un ierobežojumu dēļ no šī nodoma nācās atteikties. Šo kultūrvēsturisko ceļojumu un vienlaicīgi arī fiziskās izturības pārbaudījumu veicām līdz Vecpilij, kas arī bija gana liels izaicinājums – nobraucām vairāk nekā 60 kilometru!
Aktivitātes vietējiem jauniešiem bija pieejamas no 2019.gada decembra līdz pat 2021.gada jūnija pēdējai dienai, tās īstenojām tuvu viņu dzīvesvietām Alsungas novadā, līdz ar to tika iesaistīts ikviens interesents.
Projekta aktivitātēs kopumā iesaistījās 48 jaunieši, galvenokārt Alsungas vidusskolas skolēni, kā arī daži jaunieši no citām skolām, kuri paši vai viņu radinieki saistīti ar Alsungas novadu.
Suitu mērķtiecīgie jaunieši un pavadošās atbalsta personas pie Apriķu baznīcas – pieveikts aptuveni pusceļš no 60 km.
Noorganizēts 2. Latvijas dūdenieku saiets suitos ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alsungas novada domes finansiālu atbalstu, kā arī pašu dalībnieku daļēju pašfinansējumu. Kopējā projekta summa 1150 euro, tai skaitā 350 euro Alsungas novada domes līdzfinansējums.
2019.gada nogalē uzsākts projekts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alsungas novada domes finansiālu atbalstu, kā arī pašu dalībnieku daļēju pašfinansējumu Otrā Latvijas dūdu darbnīca un trešais Latvijas dūdenieku saiets suitos. Kopējā projekta summa 2850 euro, tai skaitā 350 euro Alsungas novada domes līdzfinansējums.
2019.gada nogalē biedrība par saviem līdzekļiem izdeva krāsojamo grāmatu Anniņa un Miķelītis apceļo Suitu zemi, kas paredzēta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Grāmatas autori – Kristīne Vasiļevska – Stepanova, Māra Rozentāle un Juris Lipsnis. Kopējā projekta summa 530 euro.
Uzsākta suitu suvenīru izgatavošana, popularizēšana un tirdzniecība ar mērķi popularizēt suitu kultūru un veicināt suitu lokālpatriotismu.
Turpināta darbība Starptautiskā Edinburgas hercoga jauniešu pašizaugsmes programmā Award ar mērķi veicināt suitu bērnu un jauniešu patriotismu un pašizaugsmi; 2019.gadā tajā iesaistīti trīs suitu jaunieši.
2019.gadā biedrība uzsāka sadarbību ar suitu etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām Suitu sievas, Suitu vīri un Suitu dūdenieki pasākuma Skolas somaun citu priekšnesumu organizēšanā.
Īstenots pirmais Latvijas dūdenieku saiets suitos ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alsungas novada domes finansiālu atbalstu, kā arī pašu dalībnieku daļēju pašfinansējumu. VKKF finansējums projektam 1200 euro, Alsungas novada domes līdzfinansējums 300 eur.
Biedrība piedalījusies Starptautiskā Edinburgas hercoga jauniešu pašizaugsmes programmā Award ar mērķi veicināt suitu bērnu un jauniešu patriotismu un pašizaugsmi; 2018.gadā tajā iesaistīti vairāki suitu jaunieši.
2018. gada 26. un 27. maijā Suitu novadā notika Pirmais Latvijas dūdenieku saiets suitos.
Saietu rīkoja biedrība Suitu kultūras mantojums un tas notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alsungas novada domes atbalstu. Saieta mērķis bija popularizēt tradicionālo dūdu spēli, satuvināt šī instrumenta spēles entuziastus no visas valsts, rosināt radošo sadarbību, kā arī iepazīstināt plašāku sabiedrību ar suitu kultūras mantojumu.
Saieta dalībniekiem bija iespēja iepazīties vienam ar otru, pārrunāt aktualitātes, uzklausīt divu dūdu izgatavotāju pieredzes stāstus, kā arī gūt ieskatu bagātajā suitu muzikālās folkloras mantojumā, jo tika organizētas vairākas kopīgas uzstāšanās.
Vienlaikus ar dūdenieku saietu Alsungā notika pavasara festivāls Lebediks, kura laikā tiek godināts suitu rausis jeb sklandrausis, un dūdenieku uzstāšanās papildināja festivāla programmu.
Tika arī godināta pagājušā gadsimta sākuma zināmāko suitu dūdenieku Pētera Šeflera un Dūdenieku Jāņa (Jāņa Ceiņa) piemiņa, tostarp piemiņas plāksnes piestiprināšana pie zvanu torņa Pantu kapsētā, kur atdusas P.Šeflers.
Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums projektam 1200 eur.
Projekta vadītājs: kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis (epasts jurissuits@gmail.com, m. 26151541)
Īstenots Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansēts projekts Grāmatas “Suitu kāzu tērps un tā valkāšanas tradīcijas 19.gadsimtā” izdošana; VKKF finansējums projektam 2500 euro, Alsungas novada domes līdzfinansējums 500 eur.
Biedrība piedalījās Starptautiskā Edinburgas hercoga jauniešu pašizaugsmes programmā Award ar mērķi veicināt suitu bērnu un jauniešu patriotismu un pašizaugsmi; 2017.gadā tajā iesaistīti vairāki suitu jaunieši.
Projekts tapis sadarbībā ar tekstilmākslinieku, priesteri Andri Vasiļevski. Projektu īstenoja biedrība Suitu kultūras mantojums. Grāmatas autore Kristīne Vasiļevska-Stepanova. Zinātniskā konsultante etnogrāfe Ilze Ziņģīte (LNVM etnogrāfijas nodaļas vadītāja no 1997. līdz 2016. gadam). Zinātniskā redaktore dr.hist Anete Karlsone. Literārā redaktore Ērika Korāte. Māksliniece maketētāja Laura Feldberga. Fotogrāfi – Sandra Poplavska, Artūrs Čukmasovs, Dzintars Leja, Laila Dūna (Somijas muzejā fotografēja Inga Vīksna un Kristīne Vasiļevska). Tulkotāja angļu valodā Katrīna Poriķe. Angļu teksta korektore Valda Akmentiņa.
Grāmatas pamatā ir:
• suitu (Kurzemes katoļi, kas apdzīvo Alsungu, Gudeniekus, Basu un Jūrkalnes apvidus, kas kopš 2009.g. iekļauti UNESCO sarakstā) kāzu tērpu sastāvdaļas, kas Latvijā nav saglabājušās, bet atrodas Somijas Nacionālajā muzejā. Šis tērps jau vairāk kā gadsimtu ir zudis no suitu kultūrvides un dažas no sastāvdaļām ir pilnībā aizmirstas (vīru dižie svārki, vīru svārki (tumšie), rakstainās villaines, mēļie brunči utt.).
• suitu kāzu tērpa sastāvdaļas, kas nav publiski pieejamas, jo atrodas Somijas muzeja fondos (tās nav arī publicētas Somijas muzeja kopkatalogā).
• tērpa apraksti un atdarinājuma fotogrāfijas, rakstu zīmējumi, piegrieztnes, tērpu tehniskās piezīmes audējiem, šuvējiem un rokdarbniekiem.
• suitu kāzu tērps, pūrs un tradīcijas. Īss apraksts. • krāsainas fotogrāfijas ar suitu kāzu tērpu un kāzu skatiem.
• teksts lasāms divās valodās latviešu un angļu. Informācija angļu valodā, kas šobrīd ir viena no starptautiski populārākajām saziņas valodām, paplašinās informācijas pieejamību par unikālu Latvijas kultūras daļu, kas iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
19.gs. suitu kāzu tērpu atdarinājumus gatavoja:
audējas/s – Inga Vīksna, Ilze Škuberte, Kristīne Brūkle, Pauls Leimanis. adītājas – Agrita Peterlēvica. drēbnieki – Kristīne Vasiļevska-Stepanova, Vineta Jankevica-Ērpe. kurpnieks – Andris Kočkāns.
Izmantotie avoti:
Heikel A.O. Die Volkstrachten in den Ostseeprovinzen und in Setukesien – no vācu valodas tulkojis priesteris Mihails Volohovs Šperliņš J. Senās suitu kāzas un ķekatas. P.Šmita red. – Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1937. – 161 lpp.
No 2015.gada 6. līdz 10.jūlijam suitu novada teritorijā (Alsungā, Gudeniekos, Basos un Jūrkalnē) norisinājās bērnu vasaras nometne Vides pētnieku ekspedīcija pa suitu takām. Nometni organizēja biedrība Suitu kultūras mantojums sadarbībā ar biedrību Etniskās kultūras centrs Suiti. Nometni finansiāli atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds, SIA Zaļā josta un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks.
Nometnē piedalījās 15 bērni vecumā no 10 -14 gadiem. Nometne tika organizēta ar mērķi dot iespēju suitu novada bērniem iepazīt dzimtā novada dabas un kultūras mantojumu, kā arī veicināt bērniem interesi un izpratni par vides jautājumiem.
Nometnē katra diena tika veltīta kādai no vides tēmām, bet, lai palīdzētu bērniem īsā laikā iepazīt dabas daudzveidību un veicinātu apzināties atbildību par vidi, tad, atbilstoši dienas tēmai, bija pieaicināti vides speciālisti.
Nometnes pirmajā dienā – Ūdens dienā – pētīt ezeru un upju ūdeņus palīdzēja VVD Liepājas RVP kontroles daļas Resursu kontroles sektora vecākais inspektors Andris Janevics. Kopā ar ekspertu tika noskaidrots, kas izraisa ezera aizaugšanu, kurš ir atbildīgs par ūdens tilpņu uzturēšanu kārtībā. Lai noteiktu ūdens tīrību, tika pētīti kukaiņi un augi, kuri aug ūdenstilpnēs.
Zvirgzdu ezera pētījumu apkopojums:
Bērnu ieraksti dienasgrāmatās:
Tāpat bērni kopā ar ekspertu pētīja zivju pārstrādes ražotnes Alsungas novadā darbības ietekmi uz vidi.
Bērni salīdzināja likumā noteikto vides prasību (pieļaujamo notekūdeņu piesārņojuma līmeni) normas ar pēdējām uzņēmumā veiktajām ķīmiskajām notekūdeņu analīzēm, kā arī pārbaudīja Kauliņupītē iztekošo uzņēmuma notekūdeņu tīrību pēc tajā mītošajām augu un dzīvnieku sugām. Netālu no notekūdeņu iztekas upē tika atrasti vairāki Peldošā tipa viendienītes kāpuri, kuri mītot tikai tīros ūdeņos.
Kauliņupes jeb Ziedulejas upītes pētījumu apkopojums:
Bērnu ieraksti dienasgrāmatās:
Otrajā dienā – Flora un fauna – iepazīt Žibgravas dabas taku Alsungā un Gudenieku lieguma kadiķu audzi devāmies kopā ar mežu biotopu ekspertu AS Latvijas valsts meži Ojāru Demiteru.
Žibgravā dalībnieki mēģināja pievērst uzmanību dabas nozīmei cilvēka dzīvē, dabas vērtībām un dabas daudzveidībai. Eksperts skaidroja bērniem arī nepieciešamību veidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, un bērni uzzināja, ka suitu novadā ir četri dabas liegumi. Takas pieturas punktos dalībnieki pievērsa uzmanību arī suitu dialektam, mēģinot atcerēties koku un dzīvnieku nosaukumus suitu dialektā, kā, piemēram, ķiermens, pliederkrūms, drīceklis, pucene utt. Paralēli tam dalībnieki mēģināja atpazīt arī putnu balsis. No putnu balsīm visuzjautrinošakā visiem šķita savdabīgā bastarda dziesma.
Taka ir 2 km gara, un tās garumā ir 10 apstāšanās punkti, katrā ir informatīvais stends ar norādēm, ko šajā apvidū var apskatīt un sastapt, ja uzmanīgi vērojam.
Uzmanību piesaista baltais alksnis kurš ir plankumains un noskaidrojam, ka plankumus veido ķērpji.
Aplūkojam divus avotus, kas izveidojuši strautu un ietek upītē. Pirms Bekkaln’ mūsu ceļu šķērso aizsargājamās spožās skudras. Takā atradām divus aizsargājamo Spožo skudru pūžņus. Vienu pie Vecozol’ otru – Dančplacī.
Gudenieku liegumā izpētes dalībnieki mēģināja noskaidrot iemeslus, kas izraisa kadiķaudzes bojāeju.
Atpakaļceļā uz Alsungu apstājāmies pie vides objekta „Suitu tikšanās vieta” Gudenieku pagastā.
Pēc tam devāmies apskatīt un uzkāpt augstākajā vietā suitu novadā – Ķīķa kalnā.
Dienas noslēgumā kopā ar ekspertu tika atklāti divi jauni dižkoki blakus viens otram – ķirsis un liepa, kas aug pie Skaparkalna Alsungas novadā. Ķirsis kā dižkoks ir samērā liels retums, jaunatklātā dižkoka ķirša apkārtmērs sasniedz 1,65 m (ķirsis ir dižkoks no 1.60 m).
Nometnes trešajā dienā – “Meža dienā” – vispirms dalībnieki piedalījās dažādās radošās darbnīcās Alsungā.
Ekspedīcija Alsungas viduslaiku ordeņa pilī
Ekspedīcijas mērķis – Noskaidrot, kādus dabas materiālus senāk izmantoja pils celtniecībā.
Ekspedīcijā piedalījās 3 pētnieku grupas katrā pa 5 dalībnieki.
Izpētes atklājumu kopsavilkums un secinājumi:
Māls, no kura tika izgatavoti un ir saglabājušies ķieģeļi, kuri tika izmantoti pils sienu būvniecībai un pagraba velvēm. Viduslaikos tos gatavoja ar rokām un žāvēja saulē. Tādēļ dažkārt uz vecajiem ķieģeļiem sastopami kāda dzīvnieka pēda nospiedumi.
Lielie laukakmeņi, kas redzami pils pagrabu sienās, ir saglabājušies no senāko laiku mūriem. Lielākā laukakmeņa diametrs platākajā vietā ir apmēram 78-84 cm.
Koks ir viens no materiāliem, kas ir ļoti daudz izmantots pils būvniecībā. To var redzēt griestos, durvīs, logos, grīdā trepēs, zem jumta seguma un mēbelēs.
Visplatākie koka dēļi ir pils senākajā grīdā. Vecākā grīda ir D korpusā pirmajā telpā ienākot pils muzejā. Platākā dēļa platums ir 36 cm. Šie grīdas dēļi saglabājušies no hercogistes laikiem.
No dabas materiāliem izgatavoti arī metāla priekšmeti. Skaistākie ir – durvju eņģes.
Interesantas ir arī vecās naglas. Tās var redzēt pils vecākajā logā. Visas ir kalēju roku darbs, tādēļ tās ir nelīdzenas.
Smilts ir viens no materiāliem, kas ir redzamas pilī jau pārstrādāta stiklā. Vecos stiklus var redzēt pils senākajā logā, kas atrodas D kopusā tieši pie ieejas pils muzejā. Logs ir nokrāsots ar lineļļas krāsu no ārpuses, bet vecie stikli no jauniem atšķiras, jo tiem ir mazi gaisa burbulīši un vilnīši.
Ekspedīcijas dalībnieku grupa kopā ar pils dāmu Lauru, muzeja vadītāju Ingu un Nadīnas mammu pie pils senākā loga, kas ir izgatavots 18.gs, bet restaurēts 2015.gadā.
SECINĀJUMI
No dabā pieejamiem materiāliem var uzbūvēt pili. Pils ir 643 gadus veca, un pils grīda D-korpusā ir aptuveni 200 gadus veca.
Pēc nodarbībām Alsungā visi devās uz mežu Gudenieku pagastā, kur MPKS Mežsaimnieks darba grupa bija sagatavojusi izglītojošu orientēšanās trasi mežā ar uzdevumiem un diskusijām katrā pieturas punktā.
Nometnes dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas meža nozares galvenajiem rādītājiem, meža ekonomikas pamatiem, jaunaudžu un mežaudžu kopšanas, ekoloģisko koku un kritalu atstāšanas pamatojumu, purvu ekoloģisko nozīmi meža ekosistēmā, koku stumbru sortimentāciju un mežā biežāk lietotajām cirsmu iezīmēšanas zīmēm.
Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt savu roku egļu un priežu koku stādu stādīšanā. Nometnes dalībniekiem tika demonstrēta arī koku gāšanas tehnika, darba drošība meža darbos un mežsaimniecisko instrumentu izmantošana, ieskaitot orientēšanās mežā ar GPS.
Ceturtās dienas – Jūras dienas – sākumā, pa ceļam uz Jūrkalni, apskatījām vides objektu Suitu tikšanās vieta Alsungā.
Pēc tam dalībnieki devās izmērīt priedes dižkoku, kas aug netālu no Ruduma kapiem.
Suitu tikšanās vieta Jūrkalnē vēl top!
Dienas eksperts Valsts vides dienesta Sabiedriskais vides inspektors Inguss Antonovičs nometnes dalībniekus sagaidīja Jūrkalnē pie Rīvas upes. Pēc iepazīšanās ar sabiedriskā vides inspektora brīvprātīgo darbu, pienākumiem un atbildību, visi nometnes dalībnieki devās apskatīt Jūrkalnes lepnumu – Rīvas upes tiltu, kas ir viens no retajiem koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tiltiem Latvijā.
Jūrkalnes vides izpēte turpinājās dabas takā Rīvas loki, kas iet cauri mežam gar līkumainās Rīvas upes gultni. Ejot pa 3 km garo taku vides inspektors ik pa laikam pievērsa dalībnieku uzmanību dažādām dabas un vides vērtībām, mācot bērniem saprast atšķirību starp dabas un vides jēdzieniem (vide sevī ietver gan dabu, gan arī cilvēka radīto).
Atceļā no Rīvas lokiem pa grants ceļu aptuveni 2 km garumā dalībnieki ar entuziasmu iesaistījās dabai kaitīgo ceļmalas atkritumu vākšanā.
Pēc pusdienām pa ceļam uz jūras piekrasti dalībnieki apstājās Jūrkalnes Ugunspļavā, lai atpūstos, padziedātu, jautri pavadītu laiku un arī veiktu ierakstus savās nometnes dienasgrāmatās.
Baltijas jūras krastā pie stāvkrasta tiks secināts, ka jūra nāk aizvien tuvāk, un jūras stāvkrasta eroziju ietekmē ne tikai daba, bet arī cilvēki. Katram dalībniekam bija jau zināms, ka, lai nebojātu stāvkrastu, ejot jūrā peldēties, ir jāizmato tikai speciāli šim nolūkam izgatavotās trepes, un pa kāpām kāpelēt nedrīkst.
Nometnes noslēguma dienā – Lauku vide – devāmies iepazīt videi draudzīgu saimniecību, kuras saimniece ir Skaidrīte Nagliņa, kuru gan Alsungā, gan Jūrkalnē bērni pazīst kā matemātikas skolotāju. Sarunās ar saimnieci runājām par jēdzienu “ekoloģiskā pēda” un atkritumu apsaimniekošanu, kas sākas katrā ģimenē. Bērniem interesanti likās viena no nometnes atbalstītāja – SIA Zaļā josta – dāvinātie materiāli, kuros bērniem saistošā veidā parādīts, kādēļ ir tik svarīgi šķirot atkritumus.
Bērni secināja, ka svarīgi ir dzīvot ar atbildību, lai skaista daba un tīrs gaiss būtu ne tikai mums pašiem un citiem, bet arī nākamajām paaudzēm.
Turpinājumā katram dalībniekam tika dota iespēja piedalīties sava maizes kukulīša izveidošanā un izcepšana īstā lauku maizes krāsnī, ko lielākā daļa darīja pirmo reizi mūžā.
Paralēli maizes cepšanai katrs izcepa arī suitu Dižo rausi – sklandrausi, jo sklandrausis vienmēr ir cepts lielos svētkos.
Un šoreiz tas bij īsti vietā, jo, kamēr cepās sklandrauši un maize, bērni pārbaudīja savas zināšanas, kas bija iegūtas nometnes laikā.
Pēcpusdienā pēc zināšanu pārbaudes, siltas maizes un sklandraušu degustācijas visi nometnes dalībnieki svinīgi saņēma apliecības par dalību nometnē. Taču daži dalībnieki bija pelnījuši īpašu atzinību – gan par centīgu atkritumu vākšanu visā nometnes laikā, gan par interesantāk aizpildītām nometnes dienasgrāmatām, gan arī par vislabākajiem rezultātiem pārbaudes darbā.
Biedrība „Suitu kultūras mantojums” pateicas visiem nometnes finansētājiem un atbalstītājiem par iespēju noorganizēt bērniem tik aktivitātēm bagātu un izglītojošu nometni!
Nometnes dalībnieku izveidotā suitu novada vides objektu karte:
Pateicoties Valsts Kultūras kapitāla fonda atbalstam, ar 2014.gada oktobri tika uzsākts projekts Alsungas pils 18.gs. groploga restaurācija. Projekta mērķis – veikt Alsungas viduslaiku ordeņa pils senākā loga restaurāciju, kas ir viens no posmiem pils restaurācijas procesā. Projekta ilgtermiņa mērķis – saglabāt nākamajām paaudzēm valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Alsungas viduslaiku ordeņa pili.
Līdz 2014.gada decembrim tika pabeigta loga vērtņu restaurācija, bet 2015 gada maijā turpinājās restaurācijas darbi pie loga aplodas. Projekta īstenošanas rezultātā ir glābts viens no Alsungas pils vēsturiski vērtīgākajiem objektiem – 18.gs. groplogs. Logs ir pieejams apskatei, jo atrodas tieši pie pils Dienvidu korpusa ieejas, kur šobrīd atrodas Alsungas pils muzejs.
Projekta īstenošanas termiņš: 2015.gada 1.septembris. Projekta galveno darbu veicējs: SIA KOKA DARBNĪCA, restaurators Jānis Tolpežņikovs. Projekta vada: Biedrības Suitu kultūras mantojums valdes priekšsēdētāja Kristīne Vasiļevska.
Alsungas viduslaiku ordeņa pils ir valsts nozīmes arhitektūras kultūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 6326. Pils komplekss ir celts pakāpeniski no 14. līdz 18.gadsimtam un ir vairākkārt pārbūvēts. Pils ir unikāla Latvijā un ārpus Latvijas ar to, ka tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas daļēji ir saglabājusies līdz mūsdienām savā vēsturiskajā veidolā.
Saskaņā ar pētījumu rezultātiem pils dienvidu korpuss pašreizējā izskatā pārbūvēts 18.gadsimtā un tā tikusi apdzīvota līdz 20.gs. 80.gadiem, bet laikā no 20.gs.80.gadu vidus līdz 2009.g. pils dienvidu korpuss nav bijis apdzīvots. Kopš 2010.gada pils D korpuss tiek izmantots kā Alsungas novada domes struktūrvienības – muzeja ēka un tūrisma sezonā ir atvērta apskatei. No 2014.gada pils apskatei ir atvērtas tikai daļa no pils D korpusa telpām, jo pils ir sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir steidzami nepieciešams veikt neatliekami glābjamos darbus.
Kā atzīst arhitekts P.Blūms, tad paralēli pils D korpusa neatliekami glābjamo darbu tehniskā projekta izstrādei un remonta darbiem, kas prasīs gana lielu laika periodu, ir iespējams veikt detaļu un objektu retaurāciju. Pamatojoties uz pētījumiem un speciālistu atzinumiem pils dienvidu korpusa ēkā ir daudzi kultūrvēsturiski vērtīgi objekti, kā arī vieni no senākajiem oriģinālajiem interjeriem Kurzemē. Tādēļ, lai saglabātu vērtīgākos vēsturiskos materiālus ir plānots veikt objektu restaurāciju pakāpeniski. Šī projekta ietvaros ir plānots restaurēt vecāko logu, kas ir vienīgais senākais groploga tips pilī, kura vēsturiskā vērtība pēc speciālistu atzinuma ir ļoti augsta.
