Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Novada veidošana

Vēsturiski Suitu novads ietver sevī tās teritorijas, kuru iedzīvotāji Johana Ulriha fon Šverina mērķtiecīgas darbības rezultātā laikā no 1632. līdz 1634. gadam pārgāja katoļticībā.

Kurzemes zemnieku administratīvo pašvaldību pirmssākumi ir meklējami 1817. gada dzimtbūšanas atcelšanas likumā. Toreiz pie katras muižas, neatkarīgi no tās lieluma, tika izveidots savs zemnieku pagasts. Suitu novadā tādi pagasti bija Alšvangas, Fēliksbergas, Grāveru, Blintenes, Gudenieku, Jaunās muižas, Basu, Biržu, Almāles, Adzu, Reģu, Labraga un Stirnu muižās kā arī Alšvangas pastorātā (mācītājmuižā). Nav īsti zināms, vai savi pagasti bija arī Alšvangas muižas piederošajā Ozolmuižā un Balandes muižā. Jāpiezīmē, ka Biržu, Almāles, Reģu un Labraga muižas grāfu Šverinu valdīšanas laikā nebija katoliskas, taču tās vēlāk adiministratīvi tika pievienotas katoļu pagastiem.

Pirmā lielā pagastu skaita samazināšana notika Cariskās Krievijas laikā 19. gadsimta beigās. Tā tika veikta ar mērķi optimizēt pagastu darbību, ar apvienošanas palīdzību palielinot tajos iedzīvotāju skaitu. Ne visur šī reforma gāja gludi, un ir ziņas, ka vairākos pagastos Kurzemes guberņā nācās pašvaldību vēlēšanas jaunajās pašvaldībās izsludināt pret vietējās sabiedrības un deputātu gribu. Pēc šīs pagastu reformas Suitu novadā palika četri pagasti: Alšvangas, Basu, Gudenieku un Fēliksbergas. Basu pagasts tika pievienots Gudenieku pagastam padomju varas gados. Kad Latvija 1991. gadā atguva savu neatkarību, vēsturiskais Suitu novads bija sadalīts trijās pašvaldībās: Alsungas (bij. Alšvanga), Gudenieku un Jūrkalnes (bij. Fēliksberga) pagastos.

Nu jau neatkarīgās Latvijas valdības īstenotajā Administratīvi teritoriālajā – tā saucamajā Novadu reformā – saistībā ar Suitu novadu skaidri iezīmējās divi atšķirīgi posmi. Pirmo varēja saukt par vienotā Suitu novada posmu. Tas iesākās ar 2000. gadu un ilga līdz 2006. gada beigām. Šajā laikā periodiski notika Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu deputātu kopsapulces, kurās gan pagastu vadītāji, gan deputāti vienbalsīgi atbalstīja vienota Suitu novada izveidi visu triju vēsturisko pagastu robežās. Tomēr šajās sapulcēs dominēja viedoklis, ka ar Suitu novada veidošanu nav nepieciešams steigties, pirms no Latvijas valdības puses neradīsies nopietns pamudinājums šo soli spert.

Otro posmu varēja saukt par suitu pašvaldību sašķelšanās posmu. Tas iesākās ar Kuldīgas novada veidošanas aktivitātēm 2007. gada sākumā, kurās, daudziem par pārsteigumu, iekļāvās arī Gudenieku pagasts, iedzīvotājiem šo soli skaidrojot ar saņemtiem solījumiem noasfaltēt ceļu Kuldīga – Basi – Miltiņu krustojums 24 kilometru garumā. 2007. gada aprīlī Gudenieku pagasta padome, aizbildinoties ar solīto ceļu, pieņēma lēmumu pievienot savu pašvaldību Kuldīgas novadam, bet Jūrkalnes pagasta padome, atsaucoties uz rajonu maiņas grūtībām (uz to brīdi Alsunga un Gudenieki bija Kuldīgas rajonā, bet Jūrkalne – Ventspils rajonā), izlēma iekļaut Jūrkalnes pagastu Ventspils novadā. Alsungas pagasta padome savukārt lēma par atsevišķa Suitu novada izveidi arī tad, ja Gudenieki un Jūrkalne tajā nepiedalās. Ministru kabinets 2007. gada 4. septembrī apstiprināja izmainītu novadu karti, kurā Jūrkalne bija pievienota Ventspils novadam, bet Gudenieki un Alsunga Kuldīgas novadam, ignorējot Alsungas pagasta padomes lēmumu par sava atsevišķa novada izveidi.

Alsungas pagasta padome, lai uzzinātu savu iedzīvotāju viedokli, 2007. gada 29. un 30. septembrī sarīkoja iedzīvotāju aptauju. Tajā gandrīz 91 procents no atnākušajiem 332 iedzīvotājiem nobalsoja par sava novada saglabāšanu. 22. novembrī Alsungas pagasta padome, atsaucoties uz notikušās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pieņēma lēmumu veidot atsevišķu Alsungas novadu. Tā kā Ministru kabineta nostāja 11. decembra sēdē nemainījās, 29. decembrī Alsungas pagasta padome nolēma apstrīdēt Ministru kabineta lēmumu Satversmes tiesā. Pieteikums uz Satversmes tiesu tika nosūtīts 2008. gada 29. februārī. Papildus pašvaldības pieteikumam Satversmes tiesā 12. martā vērsās arī desmit Alsungas iedzīvotāji.

Tālākajā reformas gaitā Ministru kabinets nolēma iekļaut novadu karti likumprojektā “Par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām”, tā novirzot to apstiprināšanai Saeimā. Šajā sakarā, ar mērķi ietekmēt atbildīgās Saeimas komisijas lēmumu, 2008. gada 23. novembrī biedrības “Suitu novads” valde pieņēma lēmumu uz vienu dienu, 2009. gada 6. jūnijā, Latvijas pašvaldību vēlēšanu dienā, pasludināt neatkarīgas Suitu brīvvalsts izveidi suitu kopienas vēsturiskajās robežās. Šajā dienā bez neatkarības deklarācijas pieņemšanas iedzīvotāju kopsapulcē bija plānots arī sarīkot savas neatkarīgas Suitu novada parlamenta vēlēšanas. Lēmums tika publiskots 24. novembrī, saceļot samērā lielu ažiotāžu gan Latvijas, gan arī Krievijas masu mēdijos. 25. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija nolēma tomēr iekļaut arī Alsungu novadu kartē Alsungas pagasta robežās. Šo lēmumu Saeima bez diskusijām apstiprināja 18. decembrī.

Alsungas novads kā patstāvīga neatkarīga pašvaldība pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam. Šajā laikā par pašvaldības vadītājiem ir strādājuši Grigorijs Rozentāls (2009 – 2013), Aivars Sokolovskis (2013 – 2017) un Daiga Kalniņa (2017 – 2021). Tuvojoties Daigas Kalniņas perioda beigām atsākās atsevišķu politisko partiju spiediens turpināt samazināt pašvaldību skaitu. No valsts puses uzsākta vēl viena Novadu reforma, kuras rezultātā Alsungas novads tika likvidēts, pievienojot to Kuldīgas novadam.

Šīs reformas ietvaros lēmums neveidot suitiem savu atsevišķu Suitu novada pašvaldību vispirms tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas komisijā 2020. gada 6. maijā. Tas tika pieņemts ar vienas deputāta balss pārsvaru (trim balsīm par, divām balsīm pret un divām balsīm atturoties). Saeima šo lēmumu pārapstiprināja 2020. gada 10. jūnijā, Saeimas pirmajā attālinātajā (Zoom) sēdē, ar 36 balsīm par, 43 balsīm pret un 11 deputātiem atturoties (221. priekšlikums). Pie tam viens deputāts, kurš komisijā atturējās, tādējādi nodrošinot suitiem nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu, 10. jūnija Saeimas sēdē balsoja par.

Nav šaubu, ka Suitu novads kā administratīva vienība tā vēsturiskajās robežās agrāk vai vēlāk tiks izveidots. Izmantojot politisko varu ir iespējams uz laiku radīt arī neloģiskas struktūras un atņemt kopienām ar savu izteiktu identitāti to pašpārvaldi. Skaitliski nelielās katolisko suitu kopienas sašķelšana starp Kuldīgas un Ventspils novadiem ir acīmredzams šādas neloģiskas struktūras izveides piemērs. Taču šādas absurdas sistēmas nekad nav ilglaicīgas. Ir žēl, ka uz dažiem gadiem vēsturiskajā Suitu novadā ir tikusi radīta pašvaldību sistēma, kas ilgā laikā tik un tā nebūs spējīga pastāvēt.