Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Bērzkalnos

Pirmā skola Bērzkalnos ir bijusi vecajā pienotavā. Koka ēkā, kas tagad vairs nepastāv. Saglabājušies ir tikai pamati un pagrabs. Skola varētu būt izveidota 1947. gadā. Pēc 1949 gada deportācijām, kad tika izsūtīti Bērzkalnu māju iedzīvotāji, skolu pārcēla uz turieni. Šī ēka bija būvēta 1935. gadā. To bija cēlis agrākais kroņa (valsts meža) virsmežsargs Andrejs Bērziņš Mača dēls, dzimis 1882. gadā. Viņu kopā ar ģimeni (pavisam deviņi cilvēki) 1949. gada 25.martā izsūtīja uz Omskas apgabala Kalačinskas rajonu. Atbrīvoja 1956. gada 29. aprīlī. Ēka bija plaša, kā jau būvēta lielai ģimenei. Tā pastāv joprojām un ir Andreja Bērziņa pēcteču īpašums.

Marija Oše dz. Akots (dzimusi 1942. gadā) atceras, ka viņa gāja skolā bija vairāki skolotāji –  Ķirve (vai Ķerve), Broliš (Broliš bijis, kad Arnis Ošis bijis mazs, pēc tam aizgājis prom) un Bulava (skolotājai Bulavai arī dēls Rūdis gājis Bērzkalnu skolā), arī Šulca. M. Akots atceras: Es tik zinu, ka bija skolotāja Bulava, vēl pirms Brolišs bija skolotājs. Viņai bij dēls Rūdis un tas jau tik šausmīgi to māti neklausīja, ka briesmas. Un pierunā mani arī, lai es neklausu un nemācās. Un mani atstāja ceturtajā klasē uz otru gadu. Un tad! Es nācu mājās un raudāju visu ceļu. Tikai tad es sapratu, ka es i atstāts 4. klasē otru gadu. Un tad mēs ar Anniņs ar māsu bij vienā klasē Alsungā. Tā redz. Tā ka bērnus var tā ietekmēt, tā ka briesmas. No kurienes viņa (Bulava) bija, es nezinu. Te viņi (skolotāji) dzīvoja uz vietas. Skolā. Ķerve bija, tad vēl Šulca. Bulava vis kaut ko mācīja. Te jau man liekās vien’ skolotāja tik pirmāk vien bija. Es nezin tik smalki.  Ko es nezin, to es nezin.

Leokādija Gūtmane dz. Ķikure (1939.g.) skolā sāka iet 8g.vecumā. Par Bērzkalnu pirmo skolu: Te aiz pagraba, kad iet, tur tilts bij’ un kreisā pusē tād garen māja bij. Tepat aiz upītes. Tur nav mājas vairs. Tur bij pirmā skola man. Tur bij pienotava un pēc tam skola, divas klasītes tur bija. Tur kur pienotava es divus gadus gāju skolā. Par manīm smējās, ka man iesiet sarkan šleip matos bij. – Kāpēc smējās? – man jau nebij tādi, biezi mati. Nu un skolā bij garā istaba un tai garā istabā bij atšālēt tā. Durvis nebija ieliktas tur un mani izsauca tur. Man negāja matemātika. Mājās nebija, kas parādītu. Nu un mani izsauca tur (skolotāja klases priekšā) un es salik rokas aiz muguras un skait uz pirkstiem. Tie tur (no telpas otras klases) atkal smejās. Un nākošā gadā, tad pārgāja redz, tos Bērzkalnus izveda un palika tukša tā māja un tad ierīkoja tur skolu. Ceturtajā gāj uz Alsungu.
– Cik klases bija pienotavā? – Divas. Divas klases bija. Mēs bij tai priekšā, un tālāk aiz sienas otra klase.

Skolotāju vārdi Leokādija Gūtmanes laikā: Anševics bija. Es neatceros, bet bija dikti jauna skolotāja. Viņa iznāca pie mums stapbrīžos, te priekštelpā. Mums bija tāda priekštelpa. Tad ar mums padziedāja un visādus jokus taisīja, un dikti laba skolotāja bija. Un tad bij tāds lietuviešu, vecāks skolotājs bij un viņam bij tāds teiciens: “kājiņš uz to pusi, snīpīši uz šo pusi” – nu ja kādreiz tur kāds neklausās (smej), taisīj visāds kumēdiņs, tāds nu, muļķojās. Viņš tāds lādzīgs cilvēks bija. Nekad viņš nerājās. Viņam tāds jocīgs uzvārds bija.
Vai jums vairāki skolotāji šajā skolā  bija? Jā. Es to Anševics atcerās. Visi te no Alsungas nāca (skolotāji). Neviens no skolotājiem nebija vietējais.

K.Andersone dz.1946. gadā. Bērzkalnu skolā sākusi iet no 8 gadu vecuma: Skolotāji bija vairāki. Es viss viņs ar neatceros. Vairāk skolotājs tur bij. Skolotāja Hidriksone dzīvoja te augšā. Tur augšā. Man patika tur. Tās istabiņas, tādas smukas saulainas tur vienmēr bija. Es te vēl vasarā aizgāju, ka Vilertu zēni bij, tad izrādīja man.

1961.gadā Bērzkalnu skolā rādīts kino. (Padomju Kuldīga Nr. 92, 05.08.1961).

1962.gadā vēl skolā bijusi, jo Bērzkalnu skolā bijis vēlēšanu iecirknis.

1962. gadā ir ierosināts slēgt Bērzkalnu skolu un pagarināt autobusa maršrutu līdz Bērzkalniem, lai bērni tiek uz Alsungas skolu. Skolas vietā ierosina ierīkot bibliotēku un skolotāju dzīvokli piešķirt Braslu ģimenei ar 5 bērniem. (Padomju Dzimtene, Nr. 73, 01.11.1962). 

Skolā bijusi arī bibliotēka. (vismaz 1964.gadā noteikti, periodikas dati).