Suitu brīvvalsts – NRA
Sekojošais Imanta Vīksnes raksts Suitu identitāte – arguments savas naudas sargāšanā ir pārpublicēts no laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze 2008. gada 27. novembra numura. Foto: Juris Ģigulis.
Mums būs sava valsts! nokliedzas pa otrā stāva logu izliecies puika, ieraugot Alsungas vidusskolas durvju priekšā mīņājamies svešiniekus. Vairākums nelielā suitu pagasta cilvēku cīņu pret varmācīgu iekļaušanu Kuldīgas novadā uztver kā cīņu par izdzīvošanu.
Vakar Alsungas suitiem tika dots pirmais pozitīvais signāls, ka pašnoteikšanās tiesības viņi arī varētu saglabāt. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija atbalstījusi priekšlikumu jaunajai novadu kartei – Alsunga tajā tikšot iezīmēta kā atsevišķs novads. Pagastvecis Gunārs Bloks gan spriež, ka par agru vēl priecāties. Šī jau ir tikai tāda uvertīra. Par uzvaru varēs līksmot, kad aiz muguras būs Saeimas balsojums. Turklāt arī tad Alsungas pašnoteikšanos vai iedzīvotāju vēlmi pēc tādas būs iespējams ietekmēt ar pašvaldību izlīdzināšanas fonda palīdzību. Mums iedos to neatkarību, bet pēc tam finansiāli nogremdēs.
Par pašvaldību šķietami kareivīgāk noskaņotā biedrība Suitu novads ir pārliecināta, ka nogremdēs, ja neatkarību neiedos. Sekojot Latvijas novadu kartes zīmēšanai, Alsungas suiti plāno visai neparastu pretsoli – 6. jūnijā, pašvaldību vēlēšanu dienā, viņi pasludinās neatkarīgas suitu brīvvalsts izveidi. Ar alternatīvām vēlēšanām, starptautiskiem novērotājiem, plašu svinību programmu. Un šampanieti, smejoties piebilst Alsungas vidusskolas nu jau pilngadīgie 12. klases skolēni. Biedrības Suitu novads vadītājs un pašvaldības deputāts Grigorijs Rozentāls viņiem pasniedz biznesa pamatus, un zināmā mērā cīņa par Alsungas novadu ir cīņa par Alsungas biznesu.
Esot lielajā Kuldīgas novadā, nav šaubu, ka suitu indentitātes kopšanai – folklorai un etnogrāfijai – nauda atradīsies. Suitu sievas ir vērtīgs zīmols, ko par savu labprāt padarītu uz tūrisma attīstību orientētā Kuldīga. Skolniece Dace Ķēde atgādina, ka ne velti arī dziesmu svētkos pilna Rīga sabraucot ar viltus suitiem – alsundznieku tradicionāli sarkanajos brunčos. Taču, kā uzskata G. Rozentāls un viņa atbalstītāji, naudas var nepietikt visam pārējam – Alsungas ceļiem, mājām, pabalstiem, apgaismošanai, skolai. Šobrīd Alsunga esot pati savs centrs, pati lemj par savām finansēm un reizi četros gados, ja nepieciešams, atbrīvojas no vieniem deputātiem, vietā liekot citus. Ja Saeimā tiks apstiprināta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas karte, tādas iespējas nebūs. Neatkarīgās uzrunātie jaunieši saprot, ka savas suitu valsts pasludināšana ir teatrāls žests politikas procesā, taču arī viņi vienbalsīgi iestājas pret piespiedu pievienošanu Kuldīgai.
Savulaik suitu novadu plānoja būvēt trīs pašvaldības. Taču Gudenieki nosvērās par labu Kuldīgai, noticot neoficiālam valdības solījumam par asfaltētu ceļu uz jauno centru. Vispārējās ekonomiskās krīzes apstākļos tagad šis solījums ir aizmirsts. Taču Jūrkalnes suiti, redzot Gudeniekus aizejam, izdarīja tāpat – saskatot lielākas iespējas Ventspils novadā. Jūrkalnes pagastvecis Māris Dadzis par alsundznieku iecerēto suitu brīvvalsts pasludināšanu ironizē: Jācer, lielu ievedmuitu viņi šajā dienā neuzliks. Taču viņš spriež, ka pēc būtības te nav jautājums par suitu identitāti. Šīs vērtības, to saglabāšana atkarīga no pašu suitu vēlēšanās to saglabāt, nevis pašvaldību administratīvi teritoriālajām robežām.
Citādi uzskata Alsungas slaveno Suitu sievu un Jūrkalnes Maģo suitu vadītāja Ilga Leimane – dzīvei kļūstot trūcīgākai, cilvēki vairs nedomā par kultūru. Ja Alsunga kļūs par nomali Kuldīgas novadā, apdraudēts būs arī suitu gars. Tā tas noticis pēckara Latvijā. Cilvēki gribēja ēst, bet villaines, saktas, dziesmas – tas viss palika otrā plānā.
Garšīgāka zupa iznāk mazā katliņā mājās, nevis lielā ēdnīcas katlā. Skaistākas un košākas krāsas iznāk, uzjaucot tās mazā trauciņā, nevis lielā bļodā, savu pārliecību emocionāli skaidro slavenākā suitu sieva. Šobrīd viņa jūtot patiesu jaunās paaudzes interesi par savu kultūras mantojumu. Studenti, Rīgā aizbraukuši, soloties atgriezties mājās. Skolniece Dace Ķēde atzīst – lai atgrieztos mājās uz palikšanu, vispirms ir jāaizbrauc izmācīties.
Taču, vai jaunie suiti vēlēsies atgriezties vietā, ko valsts pasludinājusi par nomali, par to alsundznieki bažījas visvairāk. Bažījas par to arī daudzas citas mazas pašvaldības, kas novadu karti apstrīd Satversmes tiesā. Iespējams, dažām pašnoteikšanās tiesības vismaz uz laiku izdosies paturēt. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija vakar atļāva Skrīveriem nepievienoties Aizkraukles novadam, bet Baltinavas novads netiks iekļauts Balvu novadā. Taču jāatgādina, ka visi līdzšinējie pašvaldību lietu ministri, kas piedalījušies Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kartes zīmēšanā, sludinājuši, ka šī ir tikai tāda pagaidu reforma. Īstā vēl tikai sekos.