Jānis Smiltnieks
Šo materiālu sagatavoja Kristīne Vasiļevska-Stepanova.

Tālbraucējs kapteinis Jānis Smiltnieks līdz 1923. gadam vadīja vienu no tvaikoņiem “Czar”, kas kursēja līnijā Liepāja – Halifaksa – Ņujorka. Jānis Smiltnieks bija visjaunākais kapteinis, kam tika uzticēts vadīt kuģus tik nozīmīgā un tālā kuģu satiksmes līnijā – pie tvaikoņa “Czar” stūres rata viņš stājās, būdams vien 27 gadus vecs, kas tiem laikiem bija ļoti liels sasniegums. Būdams tvaikoņa “Czar” kapteinis, 1913.gadā Atlantijas okeānā vadīja degošā Lielbritānijas kuģa “Volturno” pasažieru glābšanu, ar ko iemantoja pasaules slavu.
1.pasaules kara laikā Krievijas Baltijas flotes transportkuģa “Ludi” komandieris. 1918. gadā dibinājis un līdz 1937. vadījis Liepājas ostas valdi. Izveidojis ostas policiju, atklājis pasažieru satiksmi pa jūru starp Liepāju, Ventspili, Rīgu.
Bermontiešu uzbrukuma laikā sarūpēja peldlīdzekļus desanta izcelšanai pie Pāvilostas un munīcijas transportu pa jūru no Liepājas uz Rīgu.
Pēc Brīvības cīņām vadīja Liepājas ostas atjaunošanu, Tirdzniecības kanāla padziļināšanu un atbrīvošanu no kara laika grimekļiem.
No 1937. līdz 1941.gadam tvaikoņa “Klints” kapteinis. Pēc 2.pasaules kara dzīvoja Zviedrijā.
1926.g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Iekļauts laikraksta “Kurzemes Vārds” atlasē “20.gadsimta izcilākie Liepājas tautsaimnieki”.
Miris 1952.gada 7.aprīlī Stokholmā.[1]

Jānis Smiltnieks ar sievu Mariju dānieti no Aabernas. Laulāti 1912.gadā.
Marija Smiltnieks dzimusi Dānijā, Aabenraa 1889. g. 24. martā. Liepājā ģimene dzīvojusi Bruņinieku ielā 17.[2]

Tvaikonis Cars varēja uzņemt 30 pasažierus 1.kl., 260 pasažierus 2.kl., un 1086 trešajā klasē.
1913.gada kuģa Cars komanda no degošā kuģa Volturno izglāba 102 personas. 1914. gada martā Apvienotās Karalistes karalis Džordžs V pēc Tirdzniecības padomes ieteikuma 19 Cara apkalpes locekļiem piešķīra Sudraba medaļas, kā arī 3 mārciņu balvu katram.

Tvaikoņa Cars virsnieki no kreisās Andrejs Janovskis, I Stūrmanis Jānis Zemturis, Jānis Smiltnieks, Frics Veibners, II stūrmanis – Jānis Sauleslejs.

Zelta pulkstenis, kas tika uzdāvināts tvaikoņa Cars kapteinim Jānim Smiltniekam par drosmi atklātā jūrā, bīstamos apstākļos glābjot pasažierus no degošā Volturno kuģa 1913.g.oktobrī.

Saite par kuģa “Cars” dalību kuģa “Volturno glābšanu angļu valodā. Šajā aprakstā ir uzskaitīta arī visa kuģa “Cars” komanda, kas saņēma medaļas.
https://www.searlecanada.org/volturno/volturno64.html

Kuģa Volturno avārijas vieta 1913.gadā.

Jānis Zemturs un Jānis Smiltnieks.

Jānis Smiltnieks tālbraucēja stūrmaņa formas tērpā. Foto no Alsungas “Skrīstu” māju albuma. Diemžēl nav saglabājusies nekādas informācijas kāda ir saistība J.Smiltniekam ar Skrīstu mājām. Zināms tik, ka J.Smiltnieka radiniece Emīlija Smiltniece jaunības gados kādu laiku dzīvojusi Skrīstu mājās.
Smiltnieku dzimtas koks 18.- 20. gs. sāk.

Kapteiņa Smiltnieka dzimtās mājas

Jūrkalnes karte ar kapteiņa J.Smiltnieka dzimtās mājas “’Kebri” atrašanās vietu. 1920-1940 gadi.
No Gunta Kalniņa pētījuma par Suitu vecsaimniecībām
9.9. Ķebri

1867. gads.

1935. gads.

2014. gads.
Bijušā vecsaimniecības sēta “Ķebri” pārveidota par vasaras atpūtas vietu. Uz bijušiem pamatiem uzbūvēta vasarnīcas ēka ar terasi. Tai līdzās atrodas pagrabs un aka. Sētas ainavā joprojām dominē bijušā dārza un dzīvojamās mājas vieta, kura apaugusi ar ceriņiem. Bijušā pagalmā lieli koki (liepas, oši un kļavas). Uz ziemeļiem no sētas “Ķebri”, ceļa otrā pusē var saskatīt “Ores Kriķu” dzīvojamās mājas vietu ar lielu ceriņu krūmu puduri. Visa “Ķebru” sētas teritorija izpļauta un skaisti izkopta.
“Ķebru” Smiltnieku dzimta arhīva dokumentos
Jāņa Smiltnieka kristību ieraksts Feliksbergas (Jūrkalnes) katoļu baznīcas grāmatā (www.raduraksti.lv)

1876.g.25.septembrī dzimis un 26.septembrī kristīts Jānis Smiltnieks Feliksbergā, “Ķebru” mājās (Jūrkalnē). Vecāki Jānis un Marija dz. Eglīte Smiltnieki. Krustvecāki Jānis Priedoliņš un Kate Jorena … sieva?.
1858.gada Pilsberģu (Jūrkalnes) muižas Dvēseļu revīziju sarakstā neparādās uzvārds Smiltnieks, bet Smilšarāji. Smilšarāji 1858.gadā dzīvo “Ķebru” mājās, kur 1876.g. dzimis tālbraucēj kapteinis Jānis Smiltnieks. Baznīcas reģistros 1920-40 gada Alsungas iedzīvotāju sarakstā Alsungas Priežkalnu mājās uzvārds Smilšarāji svītroti uz Smiltniekiem. Alsungas Priežkalnos dzīvojošais Ansis Smiltnieks ir cēlies no Jūrkalnes “Ķebru” mājām.


Kopija no 1858g. Dvēseļu revīzijas Pilsberģu muižas “Kebri”
Atšifrējums:
1858.g. Jūrkalnes “Kebros” dzīvo:
Jānis [Jahne] Krista dēls Smilšarājs 65g.
Kate Jāņa (Krista dēla) sieva 55gadi
1) Edde jau dzīvo Nr.15
2) Ķērste 15 gadi,
3) Ansis Jahne dēls (miris 1852.g.), 1850.g bijuši 28gadi (1822-1852)
Anša Jahne dēla s.Marija
Anša bērni:
Janne 10 ½ g., (dz. 1848)
Andrejs 6 g.,
Katte 8 ½ gadi
4) Janne Jāņa [Jahne] dēls Smilšarājs 24 ½ (dz. ap 1834)
Vēlākos gados Alsungas pagasta Bērzkalnu ciema Priežkalnos saukti arī Medniekos, kur mūža nogalē dzīvojusi Anna Smiltnieks dz.Pelīte, kas precējusies ar Ansi Smiltnieku. Abi dzimuši Jūrkalnē, bet ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi Bērzkalnu ciemā, kas atrodas starp Alsungu un Jūrkalni.

1947. gada karte ar Mednieku un Asnu māju atrašanās vietu.
Priežkalna, Mednieku – Annas un Anša Smiltnieku (dz.1864.g.) bērni:
Marija,
Jānis (dz.1903.8.nov.,sieva Siliņa Natālija),
Emīlija (dz.1914.11.IX), aizgājusi uz Liepāju
Marta nosmaka dūmos 4 g. vecumā Stirnu muižā. Tēvs ļoti pārdzīvojis esot kliegdams ar kājām aizgājis līdz Jūrkalnei,
Ādams, (dz.1907.g., 23.04.1934.g.pārcēlies uz Liepāju Als. iedz.dati)
Augusts (dz. Smilšarājs 1918.g. 12.maijā),
Katrīna Ķikurs (dz.Smiltniece 1912.g. ) Bērzkalniece – vīrs Ķikurs Kārlis (no Labraga).
Jāņa un Trīnes (dz.Kviesīte) Smiltnieku ģimene:
Ansis 1864.g.1.febr. “Ķebri” ,
Andrejs 1868.g. 1./4.nov.,(85.lpp.) krustv. Andrejs Smiltnieks,
Ādams 1872. 27./28.augusts ”Ķebri”, (42.lpp.)
Jānis 1875.g.6./8.jūnijs ”Ķebri”,
Andžs 1879.g. (32.lpp.), “Ķebri”.

“Priežkalna” māja vēlāk saukti “Mednieki”.
Šajā sarakstā otrā pēc kārtas ir Anna Smilšarāja, taču pieļauju, ka tā ir Emīlija Smilnieks kura kaut kādu laiku dzīvojusi un strādājusi Bērzkalnu mājās “Skrīstos”.

Fragments no “Skrīstu” mājas iedzīvotāju saraksta (1920-1940.gadi), kas norāda, ka “Skrīstos” dzīvojusi Emīlija Smiltnieks, kura 1931.g. pārcēlusies uz vecāku mājām “Priežkalniem”

Pārcēlusies 1931.g. 14.janvārī uz “Priežkalniem”.
Emīlija vēlākos gados pārcēlusies un Liepāju un aprecējusies. Bērni nebija.

Ansis Smiltnieks dzimis 1864.g. 20.janvārī Jāņa un Trīnes Dz. Kviesīte? Smiltnieku ģimenē Fēliksbergas ( Jūrkalnes) Ķebru mājās.

1880.g. 18/21.janvārī kristīts Jēkabs Smiltnieks, Jāņa un Marija dz.Eglītes dēls. “Ķebri”

1881.g. 23/25.okt. dz. Andrejs Smiltnieks (Jānis un Marija dz.Eglīte) “Ķebri”

1883.23./28.aug. Pēteris Smiltnieks, (Jāņa un Marijas dz.Eglīte dēls), “Ķebri”. (40.lpp.)

1884.g. 8.janvārī miris Pēteris 5 mēneši , Jāņa un Marijas Smiltnieku dēls (35.lpp.).

1884.g. 4.nov.dzimis Pēteris Smiltnieks (Jāņa un Marijas dz.Eglīte Smiltnieki) Feliksbergas ”Ķebri”. (87.lpp.)

1887.g. 23/26. aprīlis Katte Smiltnieks ( Jānis un Marija dz.Eglīte) “Ķebri”. Krustvecāki Jorens Saulesleja un Kate

1894.g. 17./20. februārī kristīts Miķelis Smiltnieks (Jāņa un Marijas dēls) “Ķebri”.

1894.g. 21. jūlijā miris Miķelis Smiltnieks 5.mēnešu vecumā no vājuma. (Jāņa un Marijas dz.Eglīte, Smiltnieku dēls), “Ķebri”.

1896.g. 6./10. nov. kristīts Mihails (Jānis un Marija dz.Eglīte Smiltnieki) “Ķebri”,

1876.g.25.septembris dzimis un 26.septembrī kristīts Jānis Smiltnieks Feliksbergā, “Kebru” mājās (Jūrkalnē), Vecāki Jānis un Marija dz. Eglīte Smiltnieki. Krustvecāki Jānis Priedoliņš un Kate …?

1874.g. 27.okt. laulāti Jānis Smiltnieks no “Ķebriem” 27 gadi neprecējies, Anša un Marijas Smiltnieku dēls, un Marija Eglīte no “Deķi” 22 gadi neprecējusies, Andrejs un Margieta Eglīši.

1907.g.19.maijā “Ķebros” miris Jānis Anša dēls Smiltnieks 60 gadu vecumā. Paliek sieva Marija, dēli – Jānis, Jēkabs, Andrejs, Pēteris, Josifs, Krists, Miķelis un meitas – Anna un Katrīna.

1901.g. 13.maijā laulāti Smiltnieks Ansis 37.g. neprec. no “Celmiņu” būdas (Jāņa un Trīnes dz.Kviesītes dēls), un Anna Pelīte 20g., neprecējusies, no “Pelīšu” būdas.

1907.g. maijā Fēliksbergā (Jūralnē) “Kebros” miris Jānis Smiltnieks Anša dēls, 60 g.vecumā (no vodļiki). Paliek sieva Marija un bērni: Jānis, Jēkobs, Andrejs, Pēteris, Josifs, Krists, Miķelis un meitas Anna un Katrīna. (48.lpp.RR.)

1847. 6./14.dec. kristīts Jannis Ans Smiltnieks un Marijas dz. Lorens dēls “Ķebri”.

1846.g. laulājas Ans Smiltnieks (Jahne Smiltnieks un Katte dēls) un Marija Lorens.
Dati par Smiltnieku dzimtu no Jūrkalnes “Pāžiem”.
“Pāžu” mājas Smiltnieku dzimtas koks.

Dati no Dvēseļu revīzijām.


Atšifrējums no 1858. g. Dvēseļu revīzijas attēlā:
Katrīna Pētera sieva 71g. (1861.g. 22.apr.mirst Katrīna Smiltnieks ”Pāžos” 74.g.vecumā)
Krists Pētera d. Smiltenieks (1815-1856)
S. Ķērste Krista sieva 40g.
Bērni:
Janne 19g.
Anne 15g.,
Edde 13g.,
Babbe 10g.,
1856.g. 14.dec. “Pāžos” mirst Krists 45g.vecumā. Paliek sieva Ķērste un bērni Krists, Edde, Anna, Līze)


“Pāži” 1858.gads

1861.g. 74.g. mirusi Katrīna Smiltnieks Feliksbergas ”Pāžos” no vecuma. (dz.1887.).
Jāņa un Trīnes (dz.Kviesīte) Smiltnieku ģimene:
Ansis 1864.g.1.febr. “Ķebri”
Andrejs 1868.g. 1./4.nov.,(85.lpp.) krustv. Andrejs Smiltnieks
Ādams 1872. 27./28.augusts ”Ķebri”, (42.lpp.)
Jānis 1875.g.6./8.jūnijs ”Ķebri”,
Andžs 1879.g. (32.lpp.), “Ķebri”.
[2] https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:735355|article:DIVL148|query:Marija%20Smiltnieks%20