Kas ir suiti
Suiti ir katoļu sala luterticīgajā Kurzemē ar centru Alsungā un ar gandrīz 400 gadus garu vēsturi. Savulaik tas bija Šverinu dzimtas īpašums, kas aptuveni aptvēra tagadējos Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus. Kad Kurzeme 1561. gadā piedzīvoja reformāciju, arī šis novads pārgāja luterticībā. Taču novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins, sava karadienesta laikā pie Polijas karaļa, ieskatījās poļu aristokrātē Barbarā Konarskā un pirms savām kāzām 1623. gadā kļuva par katoli. Kad Johans Ulrihs, pēc sava tēva nāves, 1632. gadā atgriezās Alsungā, tas atgrieza katoļticībā arī pārējos novada iedzīvotājus. No šī gada tad arī sākas suitu vēsture.
Reliģiskās atšķirības noveda pie tā, ka suiti noslēdzās savā novadā un maz kontaktējās ar ārpasauli. Tieši šī pašizolācija saglabāja šeit ļoti bagātu tautas tradicionālo kultūru ar dziesmām, dejām, ticējumiem, parašām un daudz ko citu, kas citās valsts daļās savulaik kā vecs un nevajadzīgs bija atmests un izzudis. Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas un kokles, arī bukurags. Daudz kas no šī mantojuma vēl šodien atrodas dzīvā ikdienas apritē, kas padara Suitu novadu par unikālu visā Latvijā. Sieviešu tautastērpu nēsāšana Suitu novadā izzuda tikai pēc Otrā pasaules kara.
Suitiem ir sava izloksne – valoda. Suitu sieviešu tradicionālajai dziedāšanai ir savas īpatnības, kas saistītas ar ē-o vilkšanu. Suiti, tās ir 52 813 tautas dziesmas folkloras fondos. Tas ir savs, ļoti krāšņs, tautas tērps un gadsimtus pārdzīvojušas kāzu tradīcijas. Tas ir īpatnējs raksturs ar neuzticību, aizdomām, skarbumu pret ienācējiem un īstu uzticību pret savējiem. Suiti ir neko jaunu nepieņemoši. Tos uzskata par stūrgalvīgākajiem un konservatīvākajiem Kurzemes iedzīvotājiem. Agrāk tie bija pazīstami kā lieli kaušļi, kuri ļaunu vārdu nekad nesodītu nepalaida. Suiti, tie ir arī rads rada galā, jo ilgu laiku laulības ar apkārtējiem luterāņiem te nebija pieņemamas, un tika uzskatītas par grēku.
Suitu identitātes apziņa ir mazinājusies padomju varas gados, taču tā vēl ir dzīva un vitāla arī šodien. Mēs ticam, ka, mērķtiecīgi pie tā strādājot, suiti sagaidīs ne tikai savas pastāvēšanas 400 gadus, bet arī 500 un pastāvēs vēl ilgi pēc tam, bagātinot ar savu kultūru un īpašo, katolisko identitāti ne tikai šo valsti vien.