Marija Sedliņa
Etnogrāfiskā ansambļa Gudenieku suiti ilggadējā dziedātāja Marija Sedliņa ieteikta Folkloras gada balvai Par mūža ieguldījumu.
Dzimšanas dienu svinēja nedēļu
Marijai, kas dzīvo Gudenieku pagasta Dravniekos, 5. janvārī apritēja apaļi 80. Viņa smejas, ka dzimšanas dienu sākusi svinēt jau pērn, jo pirmie sveicēji ieradušies Vecgada vakarā, bet pēdējie – 7. janvārī, kad viņu apciemoja māsa. Šī jubilejas reize esot tik savāda kā nekad agrāk, jo Marija radusi, ka tā iekrīt pašā aukstākajā laikā, bet šogad dārzā uzziedējušas maurrozītes.
Viņa dzimusi Alsungas Dauģos, bet Gudeniekos ieprecējusies 1953. gadā. Tāpēc viņas sarkanākos toņos austie suitu brunči no pārējiem atšķiras – tie paņemti līdzi no dzimtās puses. Basos brunči vairāk esot violeti, bet Jūrkalnē – gaišāki.
Marija dziedājusi kopš 1968. gada, kad kopu vadījusi Rozālija Rudzīte, kuras mājās notikuši mēģinājumi. Diemžēl veselība vairs neesot tik stipra, un pirms gadiem trim dziedāšana mesta pie malas. Toties nu viņa ķērusies pie cimdu adīšanas. Tagadējā Gudenieku suitu vadītāja Lidija Jansone saka: Marijai esot visizteiktākā suitu krāsu izjūta, tāpat kā vispareizākā izloksne.
Ierakstās Maskavā
1982. gadā Gudenieku sievas uzaicinātas uz ierakstu Maskavā. Braukušas četras – M.Sedliņa, Rozālija Rudzīte, Cecīlija Megne un Emīlija Kantiķe. Lai apjaustu, kas tā Maskava un kā tur uzvesties, lūgušas padomu L.Jansonei, toreizējai krievu valodas skolotājai.
Rīgā pievienojušies pavadoņi, kas par viņām rūpējušies gan ceļā, gan ieraksta laikā. Kad lidmašīna cēlusies gaisā, E.Kantiķe, kas lidojusi pirmoreiz, prasījusi: Gaisā pacēlāmies, bet vai atpakaļ arī tiksim? Maskavā Marija bijusi arī kolhoza laikos – kā labākā slaucēja vairākus braucienus pa visu Padomju Savienību saņēmusi kā balvu. Viņai teikuši: Ja govis vairs neslauksi, uz Maskavu tevi nevedīs!
Cimdus izpērk ārzemniece
Pirms vairākiem gadiem folkloras festivālā Cēsīs Gudenieku sievas bija liecinieces, kā iepazinās un iemīlējās kāda vietējā latviešu dziedātāja un latviešu puisis no Amerikas. Abi apņēmušies: kāzās noteikti dziedās suitenes. Patiešām pēc laika Brīvdabas muzejā tās notikušas, un gudenieces ielūgtas apdziedāt jauno pāri. Ar līgavaiņa māti liktenis Mariju savedis kopā vēlreiz. Viņa ilgus gadus adījusi cimdus, vispirms Daiļradei, pēc tam savējiem. Reiz Latvijā atbraukusi minētā Amerikas latviete un, krāšņos cimdus ieraudzījusi, nopirkusi visus, cik vien bija uzadīti.
Rakstus Marija gan pati izdomājot, gan grāmatās pētot. Viņas rokām darinātas arī dažas villaines, tā sauktie govkuņģi, un mēlene, kas ir tumši zils, ar zvārguļiem izšūts, plecu apmetnis, virs kura tiek valkāta baltā villaine. Marijas mēlene no pārējo sievu valkātajām atšķiroties ar citādas nokrāsas zili zaļu izšuvumu, bet baltās villaines gudenieces audušas, lai izceltos, jo Alsungas suitenēm tādu neesot, saka Marija.
Juris Lipsnis