Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Klaušu grāmatas

Šeit izlasāmas Blintenes muižas klaušu grāmatas no 1807. un 1820. gada, kā arī pielikums zemes nomas līgumam no 1862. gada, kad no klaušu nomas jau bija pāriets uz naudas nomu (par kroņa zemes izmantošanu bija jāmaksā naudā, nevis graudā), tomēr šādas tādas nodošanas un pienākumi joprojām bija saglabājušies. Klaušu grāmatas ir interesantas liecības par mūsu sentēvu dzīvi muižas laikos. Saglabāta oriģinālā rakstība.

Laikā no 1795. līdz 1915. gadam ievērojama Suitu novada daļa piederēja kronim – Krievijas valsts īpašumu pārvaldei.  Kroņa muižas bija Alšvanga (ar Balandes un Ozolmuižas pusmuižām), Gudenieki, Grāveri, Blintene, Jaunā muiža, Basi, Adzes, Fēliksberga un Stirnu muiža.

Kurzemes kroņa muižās saskaņā ar Heinriha Stroda grāmatu “Kurzemes kroņa zemes un zemnieki” klaušas dalījās sekojoši: 

1. Kārtējās klaušas (zirdzinieku un kājnieku)
2. Akorda klaušas (riežas)
3. Ārkārtējās klaušas (liecības). 

Papildus klaušām pastāvēja arī naudas maksājumi. Tā kā muižu saimniecību naudas ienākumu palielināšanās atpalika no augošajām hercoga un vēlāk arī kroņa naudas vajadzībām, jau 18. gadsimtā lielāko daļu nodevu pārvērta naudas maksājumos. Līdz Kurzemes pievienošanai Krievijai, zemniekiem nebija uzlikti patstāvīgi nodokļi hercogam, izņemot kādreiz pieprasītās pilsbūvju naudas.

Vidēja zemnieku saimniecība sūtīja klaušās ikdienas 3-4 darbiniekus. Klaušu zemnieki muižās izlietoja līdz ¾ no sava darba laika. Visi kalpi bez izņēmuma atradās dienesta attiecībās ar sētu saimniekiem, pamatojoties uz brīviem līgumiem, kuros par savām darba attiecībām katru gadu nolīga atšķirīgi, pilnīgi brīvi vai saņemot samaksu iedalīta zemes gabaliņa, brīva uztura labības vai naudas veidā.

Tā pagasta īpaša klausīšana 1807. gads (f. 6999, apr. 44, liet. 138)

1. Cik pūru vietas (viena pūrvieta = 0,37 ha) katram saimniekam Muižas ziemas un vasaras laukā jāpastrādā, pagasta grāmatā redzams, viena pūra vieta tur 15 kārtis katrā kantē, tā kārts no 7½ rīgas olektīm. 

2. Tā sūdu vešana no saimniekiem in darbiniekiem kopā tiek pastrādāta. 

3. Iekš Muižas pļavām katram saimniekam, kas darbus klausa, vienu siena riesi no 48 kārtīm katrā kantē, tā kārts no 12½ pēdām ikgadus jānopļauj, to sienu jāsaņem un priekš Muižas jāpieved. 

4. Tas saimnieku vērpjums pagasta grāmatā iekš pagasta naudas jau sarēķināts. 

5. Tiem saimniekiem nekādas nodošanas no salmiem, govu saitēm jeb citām tādām lietām Muižā, jo tās pagasta grāmatā iekš pagasta naudas sarēķinātas. 

6. Pēc Jelgavas augstas pavēlēšanas top no tiem saimniekiem ikgadu 31¾ asis malku, katra ass no 7 pēdām garumā, augstumā in platumā uz Muižkunga uzrādīšanas Muižā pievestas. Tāpat katram saimniekam 2 asis malku in īpaši visiem saimniekiem kopā vēl 1¾ asis malku pēc tā teiktā mēra ikgadu Muižā jāpieved. 

7. Pēc tās pašas Jelgavas pavēlēšanas top no tiem darbiniekiem ar zirgu ikgadu pavisam 22½ asis malku, katra ass no 7 pēdām garumā, augstumā in platumā uz Muižkunga uzrādīšanas pie Muižas pievestas. 

8. Katram saimniekam iekš Muižas lauku grāvjiem ikgadu 25 līdz 30 kārtis jātīrī, tā kārts no 7½ Rīgas olektīm. 

9. Tiem saimniekiem pārmaiņus iknakti vienu vaktinieku kājās Muižā jāstellē, kas rītos no Muižas agri atlaižams. 

10. Tie darbinieki ar zirgu top pirmdienas rītā agri pie Muižas darbiem stellēti un no Muižas sestdienas vakarā labā laikā atlaisti. 

11. No tiem darbiniekiem ar zirgu vienam pa svētdienu Muižā jāpaliek, kas pāru par jūdzi nav izsūtams un svētdienas vakarā labā laikā no Muižas atlaižams. 

12. Karam saimniekam kultuma laikā tanī nedēļā, kad viņš ar zirgu klausa, trīs naktis vienu pārkūlēju ar zirgu Muižā jāstellē. 

13. Katram saimniekam priekš to vienu pūru mežu auzas, kas pēc pagasta grāmatas dodamas, tik daudz ikgadu iekš naudas Muižā jāmaksā, cik tas cienīgs Kurzemes Guverniers priekš vienu pūru maksāt ikgadus nospriedis. 

14. Katram saimniekam to baznīckunga labību in naudu, kas pagasta grāmatās rakstīts, ikgadu Muižā jānodod. 

15. Pēc Jelgavas pavēlēšanas katram darbiniekam ar zirgu tik četras pūru vietas katrā Muižas laukā jāpastrādā. 

16. Tām kalpu sievām nekādus darbus priekš Muižas. 

17. Tā Muižas labība, kas uz zemnieku riešiem uzaug, top no saimnieka nopļauta, saņemta in ievesta, kas uz darbinieku riešiem izaug, to darbiniekiem jānopļauj, jāsaņem in jāpieved. 

18. Tiem saimniekiem to Muižas labību uz pilsētām jāved. 

19. Tiem saimniekiem to labību priekš Muižas vajadzības uz sudmalu jāved, jāmaļ in jāpārved. 

20. Tiem saimniekiem pienākās pie jaunas ēku būvēšanas jeb lielas ēku lāpīšanas lieciniekus pēc rindas stellēt in visas pie tam vajadzīgās lietas Muižā pievest. 

21. Ceļi in tilti top no saimniekiem taisīti in lāpīti. 

22. Muižas žogi top no darbiniekiem taisīti in lāpīti in visas pie tam vajadzīgās lietas top no darbiniekiem Muižā pievestas. 

23. Tā sūdu izmešana no Muižas laidara ziemas laikā darbiniekiem piekrīt. 

24. Pie Muižas pļavas tīrīšanas tādā laikā, kad saimniekiem citus notīgus darbus nau, top viss novads dzīts uz 8 līdz 12 dienas.

Izrakstīts iekš tās Kroņa Muižas Blintes 18tā dienā, Siena mēnesī 1807. 


Klausīšana un pagasta Grāmata no tās Kroņa Muižas Blintes sarakstīta 3šā dienā, Pavasara mēnesī, 1820 (Fonds 6999, Apr. 44, Lieta 138) 

Pagasta īpaša klausīšana

1. Cik pūru vietas katram saimniekam muižas ziemas un vasaras laukā ikgadu jāapstrādā, jāsēja in jāgādā, pagasta grāmatā redzams. Pūru vieta 15 kārtis, divi pūru vietas 21 kārtis, 2 pēdas in 3 tullus, trīs pūru vietas 26 kārtis, četras pūru vietas 30 kārtis, piecas pūru vietas 33 kārtis, 5 pēdas in 4 tullus in sešas pūru vietas 36 kārtis, 7 pēdas in 5 tullus uz katras sienas tur: katra kārts no 7½ Rīges olektīm. 

2. Katram saimniekam iekš muižas papuves lauku grāvjiem ikgadu 25 līdz 30 kārtis jātīrī: katra kārts no 7½ Rīges olektīm. 

3. Sūdu vešana ar saimniekiem in darbiniekiem kopā strādāta top. 

4. Sūdu izmešana no muižas laidara ziemas laikā darbiniekiem piekrīt. 

5. Katram saimniekam iekš muižas pļavām vienu siena riesi no 48 kārtīm katrā sienā tā kārts no 12½ pēdām ikgadu jānopļauj, to sienu jāsaņem in priekš muižas jāpieved. 

6. Pēc Jelgavas augstu pavēlēšanu septītā dienā Septembra mēnesī 1805tā gadā dota saimniekiem pavisam ikgadu priekš muižu 31¾ asis malku, katra ass no septiņām pēdām garumā, augstumā in platumā uz meža kunga uzrādīšanas jāpieved. Tāpēc katram saimniekam 2 asis malku un bez tam visiem saimniekiem vēl kopā 1¾ asis malku pēc pierādītu mēru ikgadu priekš muižu jāpieved. 

7. Pēc šo pašu Jelgavas augstu pavēlēšanu top no muižas darbiniekiem ar zirgu ikgadu pavisam 22½ asis malku, katra ass no 7 pēdām garumā, augstumā in platumā, uz meža kunga ierādīšanas priekš muižas pievestas. 

8. Saimnieku vērpjums jau sen pagasta grāmatā iekš pagasta naudas sarēķināts. 

9. Saimniekiem nekādas nodošanas no salmiem, govu saitēm, jeb citām tādām lietām muižā, jo tās pagasta grāmatā arīdzan jau sen iekš pagasta naudas sarēķinātas. 

10. Saimniekiem pārmainīdamies iknakti vienu vaktinieku kājām uz muižu jāstellē, kas ap pavakaru uz muižas nāk in rītos agri no muižas atlaižams. 

11. Darbinieki ar zirgu top pirmdienas rītā agri pie muižas darbiem stellēti in sestdienas vakarā labā laikā atlaisti. 

12. Saimnieki sūt darbiniekus pēc vecām ierašām ar diviem zirgiem uz muižu darbos. 

13. No darbiniekiem ar zirgu vienam pa svētdienu muižā jāpaliek, kas pāru par jūdzi nau izsūtāms in svētdienas vakarā labā laikā no muižas atlaižams. 

14. Katram saimniekam kuļamā laikā tani nedēļā, kad viņš ar zirgu klausa, trīs naktis vienu pārkūlēju ar zirgu muižā jāstellē. 

15. Katram saimniekam priekš to vienu pūru mežu auzas, kas pēc pagasta grāmatu dodamas, tik daudz ikgadu iekš naudas muižā jāmaksā, cik tas cienīgs Kurzemes Guverniers priekš vienu pūru meža auzas maksāt ikgadu nospriedis. 

16. Katram saimniekam to baznīckunga labību in naudu tā kā pagasta grāmatā rakstīts, ikgadu muižā priekš Alšvanges baznīckungu jānodod. 

17. Pēc Jelgavas augstu pavēlēšanu katram darbiniekam ar zirgu tik četras pūru vietas katrā muižas laukā jāpastrādā. 

18. Kalpu sievām jau pēc Lielaskunga ir arīdzan pēc Kameralhofa pavēlēšanu nekādi darbi in nekāds vērpjums priekš to muižu ir. 

19. Muižas labība, kas uz saimnieku riešiem uzaug top no saimniekiem nopļauta, saņemta in ievesta, kas uz darbinieku riešiem uzaug, to darbiniekiem jānopļauj, jāsaņem in jāieved. 

20. Saimniekiem visus muižas augļus uz pilsētu jāved. 

21. Saimniekiem to labību priekš muižas vajadzību uz sudmalu jāved, jāsamaļ in jāpārved. 

22. Saimniekiem pienākās visus pie būvēšanu vajadzīgus baļķus in citas pie tam vajadzīgas lietas pie muižas pievest. 

23. Saimniekiem pie jaunu ēku būvēšanas in ēku lāpīšanas vajadzīgus lieciniekus pēc rindes uz muižas jāsūt: bet it maza ēku lāpīšana top no muižas darbiniekiem padarīta. 

24. Visi ceļi in tilti top no saimniekiem vien kopā taisīti in lāpīti, in viss kas priekš ceļu in tiltu sataisīšanu vajadzīgs ir, top arīdzan no šiem pievests. 

25. Visi muižas žogi top no darbiniekiem vien taisīti in lāpīti, in visas pie tam vajadzīgas lietas top arīdzan no šiem pievestas. 

26. Pie muižas pļavu tīrīšanas tādā laikā, kad saimniekiem cits kāds notīgs darbs ne ir, viss novads uz astoņām līdz divpadsmit dienām top dzīts. 

27. Kad viena pie šās muižas piederīga māja ar uguns grēku noiet, tad visiem saimniekiem pienākās visas pie būvēšanu vajadzīgās lietas par palīgu pievest in pie būvēšanu palīdzēt. 

28. Saimniekiem pienākās visus arestantus jeb cietumniekus in visas Kroņa pavēlēšanas kas uz šās muižas nosūtīti top tālāk aizvest.

Sarakstīts iekš tās Kroņa muižas Blintes 4ta dienā Pavasara mēnesī 1820. 


Pilnīga pāreja no klaušu nomas uz naudas nomu notika pakāpeniski, sākot ar 1830. gadiem. Taču tā īsti tā iesākās ar 1846. gada Valsts īpašuma ministrijas instrukciju par naudas nomas ieviešanu Baltijā. 1853. gadā jau no 14 566 privātmuižu sētām uz naudas nomu bija pārvestas 3410 (23,4%), bet kroņa muižās no 7325 sētām 4501 (61,4%).

Pēc Blintenes kroņa muižas regulēšanas 1862. gadā (tā saucamie “mērnieku laiki”) ar zemju nomniekiem tika slēgti jauni nomas līgumi, no kuriem Valsts vēstures arhīvā saglabājies Bierandu māju slēgtais nomas līgums (F.183, Apr.184, L.2014). Saskaņā ar šā līguma pielikumu, attiecībā uz muižu vairs nebija nekādas klausīšanas vai nodošanas. Tomēr šādas klausīšanas un nodošanas saglabājās attiecībā uz pagastu, baznīcu u.c.

Pielikums

pie Kroņa Blinten Bierend māju nomas kontraktes (parakstīta 1862. gada 23. aprīlī).

1. Uz tiem māju laukiem iraid tā zemes kopšana uz 3 āriem ietaisīta un nomnieks nedrīkst bez papriekšu dabūtas atvēlēšanas no Adminstracijones valdīšanas, ne kādu citādu zemes kopšanu uz tiem iznomātiem zemes gabaliem taisīt.

2. Pastāvīgas kroņa draudzes un pagasta klausības un nodošanas ir tām mājām jāatklausa un jānodod:

a) Baznīckungam:
5¼ Garnīcas rudzu
5¼ Garnīcas miežu
5¼ Garnīcas auzu
– kap. sudr. naudas

b) Ērģelniekam
– Garnīcas rudzu
– Garnīcas miežu
– Garnīcas auzu
54 kap. sudr. naudas

c) Pasteszirgus un padvades stellēt pēc kārtas pie tiesas kungu braukšanām dienesta vajadzībās, pie zaldātu vadīšanas u.t.j.pr. 

d) Lielceļus un baznīcas ceļus, tiltus u.t.j.pr. piederīgā kārtā uzturēt. 

e) Pēc kārtas ļaudis sūtīt pie arestantu vešanas, tiesas grāmatu nešanas, priekš Kurzemes Oberhoftiesas locekļiem u.t.j.pr. 

f) Zaldātiem korteli dot.

3. Kroņa draudzes un pagasta klausība, kas laikam tiek no Baltiskas Kroņa gruntu valdīšanas caur piedalīšanu uzliktas, tām mājām jāatklausa: 

a) To no augšzemes Kroņa mežiem uz Jelgavu nolaižamu plosta un deputāta malku nolaist, izvilkt un uzkraut. 

b) Deputāta malku tiesas kungiem un apgādāšanas namiem (Stiftung) pievest. 

c) Mežadarbiniekus sūtīt, pa vienai dienai ik uz 2 dvēselēm. 

d) Lieciniekus sūtīt pie pārlabošanas darbiem pēc nomas vietu lieluma pa 2, 4, 8 un 12 dienām ik gadā, tiklīdz tā Kroņa gruntu valdīšana to pavēl. 

e) Lietas pievest kas pie tādiem pārlabošanas darbiem vajadzīgas. 

f) Lieciniekus sūtīt un pievest, kas pie baznīcu un Widmju būvēšanas vajadzīgs.

Cik lielas tās pastāvīgas un laikam uzliktas Kroņa draudzes un pagasta klausības ir, ja tās te agrāk jau vēl nebūtu izteiktas, tādas ir pēc Kurzemes Kroņa gruntu valdīšanas priekšraksta ierādīšanas no 29ta Merz 1850, No. 2683 pie tās nomas, kas māju nomniekam ikgadā jāmaksā nomērojamas un tādēļ nomniekam pie šīm klausībām, pie 61 rub – kap. sudr. nomas maksas piemērodamam sava tiesa no līdz 6/10 jāatklausa.