Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Katoļu baznīca

Katoļu baznīca Kurzemes herocogistē no 1561. gada līdz 1617. gadam bija aizliegta ar likumu.  Pēc reformācijas katoļu vēsture Suitu novadā atsākās ar 1632. gadu, kad novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins šeit ieviesa katoļu ticību.  1634. gadā viņš atdeva Alšvangas baznīcu un filiāles baznīcu Fēliksbergā (šodien Jūrkalne) katoļu draudzei.  Katoļticības izplatīšanai viņš uzaicināja uz Alšvangu jezuītus.  Vēl ilgus gadus pēc tam, Alšvanga līdz ar Skaistkalni un Ilūksti bija svarīgākie jezuītu darbības atbalsta centri Kurzemē.

Johana Ulriha fon Šverina aizrautīgā katoļu baznīcas popularizēšana noveda pie tā, ka viņš 1637. gadā tika noindēts.  Samilzušo konfliktu starp katoļiem un luterāņiem izdevās atrisināt tikai pēc Polijas karaļa Vladislava personīgas iejaukšanās, kurš Alšvangas un Fēliksbergas baznīcas apstiprināja katoļiem.  

1632. gadā Alšvangas mantinieka Johana Ulriha fon Šverina aizsāktā katoliskā Suitu novada vēsture turpinās vēl šodien.  Novadā ir trīs katoļu baznīcas un trīs draudzes.  1625. gadā būvētā Alšvangas (Alsungas) baznīca joprojām priecē gan novada iedzīvotājus, gan viesus.  1882. gadā tā tika būtiski paplašināta, iegūstot krusta formu.  Jūrkalnē pašreizējā baznīca ir  būvēta 1862. gadā.  Gudenieku esošās baznīcas celtniecība tika uzsākta 1930. gadā un pabeigta ap 1947. gadu.  Tālākajās sadaļās Jūs varat  iepazīties sīkāk ar katras baznīcas vēsturi un tajā strādājušajiem garīdzniekiem.