Mākslas vērtības

Alsungas sv. Miķeļa katoļu baznīca

Skulptūras Sv. Pēteris un apustulis Jānis

Skulptūras veidotas komplektā kā Alsungas katoļu baznīcas vecā altāra retabla  sastāvdaļas. Augstvērtīgi, atributēti  pazīstamā Kurzemes baroka laika meistara Johana Mertena darbi, kas raksturo Ventspils koktēlnieku skolas tradīciju turpināšanos 18. gs. un  Kurzemes sakrālās mākslas mantojuma augsto profesionālo līmeni. 

Sv. Pēteris. Uz noapaļotas pamatnes plāksnes stāvoša apustuļa figūra pretskatā, pilnā augumā. Labajā, elkonī saliektajā rokā atslēgas, kreisā pietur pret sāniem atbalstītu aizvērtu grāmatu. Baltais, garais, plastiski drapētais tērps saņemts ar jostu, tam pa virsu plats, sārts apmetnis, priekšpusē pārmests pār vienu plecu un otru roku, apmetņa  krokojums pieskaņots figūras aprisēm. Neliela galva, seja ar izteksmīgiem, semītiskiem vaibstiem, neliela bārda un cirtoti īsi mati.  Skulptūra polihromi izkrāsota.

Sv. Jānis. Apustulis Jānis tēlots pilnā augumā, pretskatā stāvot uz noapaļotas plāksnes pamatnes. Labā roka pacelta svētīšanas žestā, sev priekšā kreisajā rokā tur milzīgu sv. vakarēdiena kausu. Gaišs, drapēts tērps ar apkakli, virs tā  zaļš  apmetnis. Tā viens gals pārmests ap labo roku, otrs pārvijas kreisajam plecam un aizsprausts aiz jostas. Drukns kakls, iegarenā seja ar robustiem vaibstiem pretskatā, gari cirtaini mati pār pleciem (galvas augšdaļa neproporcionāla, cietusi pārveidojumos). Skulptūra polihromi izkrāsota. Attēlojuma plastiku uzsver dinamiski risinātais tērpa drapējums.

   

Skulptūra Lieldienu Kristus

Augstvērtīgs, profesionāli veidots 18. gs. polihromās skulptūras paraugs, kas raksturo  Kristus atveidojuma noteikta ikonogrāfiskā tipa izplatību un baroka mākslas tradīciju noturību Kurzemes sakrālās tēlniecības mantojumā. Uz poligonālas pamatnes lode, virs kuras Kristus figūra tradicionālajā  Augšāmcelšanās ainas Kristus ikonogrāfiskajā risinājumā. Kristus tēlots vieglā  kustībā, pusssolī, ar vienu kāju balstoties uz lodes, ar otru atspiedies uz galvaskausa. Viņš  pacēlis vienu roku  svētīšanas žestā,  otra saliekta elkonī. Tajā bijis karoga kāts (šobrīd zudis). Galva ar iegareno seju, cirtotajiem matiem un nelielo bārdu pagriezta uz sāniem,  ķermeni sedz liels, drapēts apmetnis, kas aizmugurē sniedzas līdz  skulptūras pamatnei. Ķermeņa formu modelējums delikāts, apmetnis saņemts pār vienu plecu un veidots ekspresīvās formās. Figūra naturāli krāsota, apmetnis zeltīts. Skulptūra 2012. gadā restaurēta (Aīda Podziņa).

Ornāts ar piederumiem

Priekšmets vērtīgs kā reti sastopams, labi saglabājies  18. gs. II puses tekstiliju paraugs un liecība par  ornātu gatavošanas un lietošanas tradīcijām, kā arī par Latvijas sakrālās mākslas mantojuma areāla plašāku  kontekstu.

Ornāts – tradicionālā liturģiskā tērpa forma (ts. vijoles formas) ar platāku aizmugures daļu un šaurāku priekšdaļu ar noapaļotu lejasmalu. Priekšdaļu un aizmuguri veido plats audums, kuram abās pusēs pievienotas šaurāks auduma joslas. Uz sarkana pamata centriski veidota ornamenta kompozīcija: ap centrālo asi simetriski kārtoti un novietoti lieli sudraba krāsas augu ornamenta motīvi rombiskā ierāmējumā, ko veido platas lapas. Rombu centrā ziedu pušķis ar ieaustiem trīs dzeltenas krāsas ziedu motīviem. Ornāts iemalotas ar sudraba brokāta lentu, tās uzšuves arī ap kakla izgriezumu un trīsstūrveida formas uzšuve uz muguras. Odere rozā krāsā, izbalējusi.

Stola un manipuls darināti no tā paša auduma, papildināti ar brokāta lentas uzšuvēm, tiem tradicionālā forma – plata lenta ar paplatinātiem trapecveida galiem. Bursa un velums četrstūra formā, iemaloti ar brokāta lentu, tiem lentas uzšuves krusta formā. Zīds, sudraba un zelta diegi, lins, vilna. Audums darināts Austrumeiropā.

Ornāts ar piederumiem

Priekšmets vērtīgs kā reti sastopams, labi saglabājies  19. gs. II puses tekstiliju paraugs un liecība par  ornātu gatavošanas un lietošanas tradīcijām, kā arī par Latvijas sakrālās mākslas mantojuma areāla plašāku  kontekstu.

Ornāts – tradicionālā liturģiskā tērpa forma (ts. vijoles forma) ar platāku aizmugures daļu un šaurāku priekšdaļu ar noapaļotu lejasmalu. Iemalots ar paplatu austu, dzeltenu brokāta lentu, kurā austs rozetes motīvs. Priekšpuse un aizmugure veidota no diviem sašūtiem auduma gabaliem. Divu brokāta lenšu uzšuvumi vertikāli sadala ornāta plakni 3 joslās (nosedzot arī šuvi audumu savienojumā). Lente iemalo arī kakla izgriezumu, tās uzšuve trīsstūra formā arī uz mugurdaļas. Auduma pamattonis piesātināti zils, uz tā zelta brokātā austi ziedu un augļu pogaļu (?) motīvi, kas pamīšus kārtoti ap viļņveidīgas stīgas vertikāli Ziedu centrs – sārts, pogaļas akcentētas ar gaišu zilzaļu toni (izbalējis, oriģinālā zaļš). Odere rozā, izbalējusi. Uz oderes uzraksts ar izstrādājuma datējumu.

Manipulam, velumam un bursai tradicionālā forma. Visiem izmantots ornāta audums, tie iemaloti ar lentu, papildināti ar uzšūtu lentas krustu. Zīds, sudraba un zelta diegi, kokvilna(?), lins(?). Audums darināts Austrumeiropā.

Svečturi

Svečturi nozīmīgi kā raksturīgs 18. gs. alvas lējēju darbnīcu produkcijas paraugs. Tie pārstāv maz saglabājušos grezni dekorēto svečturu tipu ar rokoko stila iezīmēm. Svečturiem trijstūra pēda ar spēcīgu skaldņu ieliekumu, platām, profilētām sānu šķautnēm un reljefu rokaja motīva dekorējumu. Tā balstās uz stilizētām ķetnām. Kāts kolonveida, ar kanelūrējumu augšdaļā. Virs tā iežmauga un konisks noslēgums. Uzliekamie sveču pilienu šķīvīši diskveida formā. Svečturi tiek izmantoti mirušo izvadīšanai, tie krāsoti melnā krāsā. Alva, lieta, krāsota. Izmēri:  h-68 cm, pēdas pl. 25 cm.