Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Pieteikuma teksts

Kopsavilkums

A. Dalībvalsts.

Latvijas Republika

B. Nominētā elementa nosaukums.

Suitu kultūrtelpa

C. Ar elementu saistītā kopiena vai grupa.

Suiti ir neliela katoļu kopiena luteriskajā Kurzemē. Pateicoties reliģiskajām atšķirībām, laika gaitā suitiem ir izveidojusies sava īpaša identitātes apziņa, kas ir palīdzējusi radīt un iznest cauri gadsimtiem unikālu kultūras mantojumu. Šodien šis kultūras mantojums ir senu kultūras elementu, dažu no kuriem pirmsākumi iesniedzas pat pirmskristietības periodā, sajaukums ar reliģiskām tradīcijām, kas ir ienākušas mūsdienu modernajā dzīves stilā un vidē. Suitu kultūrtelpa šodien aizņem 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju un tajā dzīvo ap 2000 cilvēku ar suitu izcelsmi – ievērojami mazāk nekā 20. gadsimta sākumā, kad suitu kopskaits šeit bija ap 10 000.

D. Īss izvirzītā elementa raksturojums.

Suitu kultūrtelpa ir vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. Suitu kopiena šodien pilnībā atzīst šī mantojuma elementus kā savas identitātes un dzīvesveida neatņemamas sastāvdaļas. Tieši pirmskristietības tradīciju sajaukums ar reliģiskajiem rituāliem te ir radījis patiešām unikālu nemateriālās kultūras mantojumu.

Suitu kultūras telpu vislabāk raksturo šādi galvenie elementi: suitu sievu burdona dziedāšana, bagātās kāzu tradīcijas, spilgtie tautas tērpi, suitu valoda, vietējie ēdieni, reliģiskās tradīcijas, gadskārtu ierašas un patiešām apbrīnojams skaits tautas dziesmu, deju un melodiju, kas ir pierakstītas šajā novadā. Te vēl nereti ir sastopamas paplašinātās ģimenes struktūras, kā arī dažādas paražas, tradīcijas un no paaudzes paaudzē nodoti nerakstīti noteikumi.

Tiek uzskatīts, ka suitu sievu burdona dziedāšana sakņojas pirmskristietības periodā. Suitu kāzu rituāli to senās izcelsmes dēļ ievērojami atšķiras no tā, ko šodien uzskata par latviešu kāzu tradīcijām. Suitu tautas tērpu nēsāšanas tradīcija pakāpeniski atgriežas sadzīvē. Un arī paši suiti aizvien vairāk saprot un novērtē savas atšķirības vērtību un to, ka viņu pienākums ir saglabāt no iepriekšējām paaudzēm mantoto unikālo kultūras mantojumu un nodot to tālāk nākamajām suitu paaudzēm.

E. Īss elementa dzīvotspējas raksturojums, glābšanas nepieciešamība un galvenie glābšanas pasākumi.

Galvenais priekšnoteikums suitu kultūrtelpas glābšanai ir pati suitu kopiena – seno dzimtu pastāvēšana, seno tradīciju un rituālu zinātāju esamība, valsts un pašvaldību atbalsts, kā arī ekonomisko apstākļu uzlabošanās, kas ļautu mazināt jaunās suitu paaudzes aizplūšanu no novada. Jo tikai jaunā paaudze te nākotnē varēs saglabāt suitu nemateriālā kultūras mantojuma unikālās bagātības.

Pirms Otrā pasaules kara suitu kultūrtelpa zēla un plauka visās tās dažādajās izpausmēs. Stāvokli krasi izmainīja padomju okupācija 1940. gadā. Deportācijas, karš, emigrācija, atkal deportācijas, kolektivizācija, zemes un īpašumu nacionalizācija – visi šie daudzie faktori atņēma suitu kopienai tās turīgāko, sociāli aktīvāko un izglītotāko daļu. Daudzas senas viensētas – suitu kultūras šūpuļi – tika iznīcinātas, īpašumi atņemti un paši īpašnieki izsūtīti. Arī baznīcas loma tika mērķtiecīga grauta. Tā kā suitu dzīvesveids atšķīrās no apkārtējo apvidu iedzīvotājiem pierastā, tad suiti bieži tika uztverti kā neizglītoti, vecmodīgi un attīstībā atpalikuši cilvēki. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem daži entuziasti uzsāka centienus saglabāt suitu nemateriālās kultūras mantojumu etnogrāfiskajos ansambļos. Taču šīm aktivitātēm bija tikai neliela ietekme. Padomju periods kritiski samazināja to cilvēku skaitu suitu kopienā, kuri zina un aktīvi praktizē suitu paražas un tradīcijas savā ikdienā.

Apzinoties, ka labas suitu nemateriālā kultūras mantojuma zināšanas šodien vairs ir saglabājuši tikai daži cilvēki, kuri visi ir vecāki par 60 gadiem, ir jāveic steidzami pasākumi, lai šo cilvēku zināšanas tiktu nodotas nākamajai suitu paaudzei. Un šajā darbā jau ir labi rezultāti. Tomēr visi šie centieni nebūs veiksmīgi, ja pievilcīgu darbavietu trūkuma dēļ praktiski visa suitu jaunā paaudze turpinās aizbraukt no sava novada. Piedāvātie glābšanas pasākumi nākamajiem četriem gadiem ir labs plāns situācijas uzlabošanas uzsākšanai.

Nominācija

1. Elementa identifikācija.
1.a. Elementa nosaukums.

Suitu kultūrtelpa

1.b. Citi elementa nosaukumi, ja tādi ir.

Suitu zeme.

1.c Kopienas vai grupas raksturojums un atrašanās vieta.

Suiti ir neliela, kompakti dzīvojoša Latviešu etnokonfesionālā (katoļu) grupa. Pateicoties reliģiskajai pašizolācijai 375 gadu garumā, suitu kopiena ir radījusi, uzkrājusi un lielā mērā saglabājusi līdz mūsdienām unikālu nemateriālās kultūras mantojumu, kura atsevišķi elementi sakņojas pat pirmskristietības periodā. Šis mantojums šodien sevī nes ne tikai seno kuršu tradicionālās kultūras ietekmi, bet to ir bagātinājušas arī nu jau gandrīz izzudušo lībiešu, kā arī poļu un vācu tautu kultūras, kuru kopienas gadsimtiem ir dzīvojušas šajā apvidū.

Vēsturiskā Suitu novada robežas vēl šodien lielā mērā līdzinās Šverinu dzimtas īpašumu robežām 17. gadsimtā. Toreiz zemes īpašnieka lēmums kļūt par katoli un par tādiem padarīt arī savus zemniekus, ar laiku radīja šo konservatīvo vidi, kurā gluži kā dzīvā muzejā līdz mūsu dienām ir saglabājies unikāls nemateriālās kultūras mantojums.

Šis vienmēr ir bijis lauku apvidus, bagāts ar mežiem un izklaidus novietotām viensētām. Labos laikos suitu kopienā ir bijuši pat 10 tūkstošu cilvēku, bet šodien savā dabīgajā vidē dzīvo vairs tikai ap diviem tūkstošiem suitu. Galvenais kopienas samazināšanās iemesls ir ekonomiskā migrācija, kas, galvenokārt jaunos cilvēkus, aizved uz pilsētām un pat uz ārzemēm. Daudzi cilvēki, kuriem ir suitu izcelsme, šodien dzīvo tādās pilsētās kā Ventspils, Liepāja, Kuldīga un Rīga, kur tie pamazām zaudē saikni ar savu unikālo identitāti.

Savrupais dzīves veids, nepārtrauktā cīņa ar dabas spēkiem un stāvēšanu pretī asimilācijas draudiem, tiek uzskatīti par galvenajiem cēloņiem tādām suitu rakstura īpašībām kā individuālisms, stūrgalvība, tiešais runas veids un salīdzinoši skarbais humors. Daudzas no suitu viensētām var lepoties ar vairāku gadsimtu garu vēsturi. Šajā laikā tās ir kļuvušas par patiesām suitu kultūrvēsturiskā mantojuma krātuvēm.

Lai saglabātu savu identitāti, suiti ir piekopuši pašizolācijas politiku. Laulības ar citu konfesiju pārstāvjiem tika uzskatītas par grēku, tādēļ visu suitu kopienu šodien caurauž savstarpējās radniecības saites. Ja divi suiti sāk runāt par saviem senčiem, ir ļoti liela varbūtība, ka tie ātri vien atradīs kopējus radiniekus. Arī šodien novadā ir saglabājusies zināma uzskatu atšķirība starp katoļiem un luterāņiem.Iespējams, tieši tāpēc mazā suitu kopiena ir tik ilgstoši spējusi pārdzīvot asimilācijas spiedienu un varējusi radīt un lielā mērā saglabāt līdz mūsu dienām unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, kurš, pēc mūsu domām, var dot pamanāmu pienesumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules nemateriālās kultūras mantojumam.

1.d. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un elementa izkliede.

Vēsturiskais Suitu novads aizņem 400 kvadrātkilometrus plašu teritoriju Kurzemes rietumos. No vienas puses tas robežojas ar Baltijas jūru, bet no pārējām trim pusēm tas saskaras ar vēsturiski luterāņu apdzīvotām teritorijām. Teritorija virzienā no austrumiem uz rietumiem ir ap 24 kilometrus plata, bet virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem – 28 kilometrus plata. Robeža ar Baltijas jūru ir apmēram 14 kilometrus gara. Augstākais punkts – Ķīķa kalna virsotne – ir 112 metrus virs jūras līmeņa. Attālums līdz Rīgai – 180 kilometri. Lai saglabātu novada unikālās dabas bagātības, šeit ir izveidotas četras aizsargājamās teritorijas. Apmēram pusi no teritorijas aizņem meži. Dominējošās koku sugas vēsturiskajā Suitu novadā ir ziemeļu mežiem raksturīgā priede, bērzs un egle.

Pēc dabas un reljefa īpatnībām vēsturisko suitu novadu var sadalīt trijās daļās. Visblīvāk apdzīvota ir paugurainā austrumu daļa, kam raksturīga mežu, purvu, ezeru, dīķu un lauku ieskautu viensētu apbūve. Rietumu daļa, kas atrodas tuvāk jūrai, aizņem plašus, bet reti apdzīvotus līdzenumus, kuros dominē lieli mežu masīvi, purvi un dabiskās pļavas. Toties šaura josla gar jūras piekrasti ir blīvi apdzīvota. To tās dabas skaistuma dēļ daudzi turīgi pilsētu iedzīvotāji uzskata par lielisku vietu vasaras māju būvniecībai un brīvā laika pavadīšanai.

20. gadsimta laikā suitu pašvaldību teritorijās ir tikuši iekļauti arī daži nelieli vēsturiskie luterāņu apgabali. Dažas teritorijas, piemēram, bijušās Adzes muižas zeme, šajā gadsimtā iedzīvotāju migrācijas dēļ ir gandrīz pilnībā palikušas bez pastāvīgiem iedzīvotājiem. Teritorija ap Jūrkalni sava piekrastes izvietojuma dēļ ir piedzīvojusi lielu cilvēku pieplūdumu no citām valsts daļām. Arī Alsunga, kā lielākā novada apdzīvotā vieta, ir migrācijas stipri ietekmēta.

Lai arī katrā suitu ciematā šodien ir savs aktīvs etnogrāfiskais ansamblis, un dažos ir arī deju kolektīvi, novada unikālais kultūras mantojums galvenokārt ir saglabājies tieši Alsungā un atsevišķās vietās Basu pusē. Jūrkalnē migrācijas dēļ suitu īpatsvars šodien ir vismazākais, kas praktiski ir novedis pie tā, ka šeit suitu kultūras mantojums no ikdienas dzīves vides ir visvairāk izzudis.

Arī luterāņu apgabalos, kas atrodas uz dienvidiem un dienvidrietumiem no vēsturiskā suitu novada, agrāk ir nereti bijuši sastopami atsevišķi suitu kultūras elementi – tautas tērps, dialekts, ēdieni, u.c. Tomēr, tā kā šīs teritorijas mūsu dienās lielā mērā ir pazaudējušas savu seno nemateriālās kultūras mantojumu, tad šim faktam galvenokārt ir tikai vēsturiska nozīme.

1.e. Jomas, kurās elements ir pārstāvēts.

Suitu kultūrtelpa lielākā vai mazākā mērā izpaužas visās jomās, kas ir identificētas Konvencijas 2.2 punktā.

(a) mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ietverot valodu kā nemateriālās kultūras nesēju:

Suitu valoda kā latviešu valodas dialekts ir veidojies, mijiedarbojoties nu jau izzudušajai kuršu un gandrīz izzudušajai lībiešu valodai, patapinot vārdus arī no vācu un poļu valodas. Suitu valoda tikai nedaudz fiksēta rakstiskos avotos, tomēr pašlaik notiek darbs situācijas uzlabošanai. Šī ir mutvārdu valoda un tajā nekad nav drukātas grāmatas.

Lielisks suitu mutvārdu tradīciju izpausmes veids ir daudzās teikas un nostāsti par seniem laikiem, kas pārstāstu veidā nodotas no paaudzes paaudzei.

Suitu novads ir ļoti bagāts ar bieži vien vairākus gadsimtus veciem vietvārdiem. Tomēr, tos pierakstot, nereti nav veikta pienācīga šo vietvārdu kartēšana.

Daudzi no suitu viensētu nosaukumiem ir izlasāmi baznīcas reģistros jau 17. gadsimtā. Šos senos nosaukumus mēs šodien vairs parasti nespējam nedz izskaidrot, nedz iztulkot. Vēl joprojām saskaņā ar vietējo tradīciju māju vārdi bieži vien tiek lietoti mājas saimnieku apzīmēšanai – uzvārdu vietā, kuri šeit zemniekiem tika ieviesti salīdzinoši nesen – 1835. gada nogalē.

(b) skatuviskā māksla:

Šajā jomā īpaši izceļas suitu sieviešu (burdona) dziedāšana, kuras pirmsākumi ir meklējami vēl pirmskristietības periodā. Lai arī līdz šim tā nav īpaši pētīta, ir pamats uzskatīt, ka tā ir unikāla ne tikai Latvijā. Tradicionāli šādi dziedāja tikai sievietes. Vēl dažu desmitu gadu senā pagātnē bez šīs suitu sieviešu dziedāšanas neiztika nevienās kāzās, nedz arī kādos citos nozīmīgos lauku godos. Labas dziedātājas vēl šodien sabiedrībā tiek augstu novērtētas un katru gadu saņem daudzus ielūgumus uzstāties. Pastāv vairāki šīs burdona dziedāšanas paveidi, tomēr parasti tie ietver teicējas nodziedātu teikumu, kuru locītāja atkārto vilcēju vilktas garas burdona skaņas pavadībā. Talantīgas teicējas var brīvi improvizēt, atkarībā no tā brīža vajadzības un konteksta izdomājot dziedamos teikumus pat tieši dziedāšanas laikā.

Tad, kad visā Latvijā dūdas un kokles jau bija aizstājuši modernākie akordeoni un vijoles, šeit, konservatīvajā suitu kultūrtelpā, abi šie instrumenti līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem vēl tika lietoti gan kāzās, gan citos svētkos un sabiedriskos saietos. Ievērojama daļa no Latvijas reģistrētajām dūdu melodijām ir radušās un pierakstītas tieši šeit. Padomju gados arī Suitu novadā šie abi tradicionālie mūzikas instrumenti no ikdienas dzīves izzuda. Bet pēdējā laikā ir notikuši vairāki pasākumi, lai atkal ieinteresētu jauno suitu paaudzi šo tradicionālo mūzikas instrumentu spēles apguvē.

Senās tautiskās dejas šajā apvidū pagātnē bija gandrīz ikviena publiska pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Dejoja ne tikai deju vakaros. Dejošana ietilpa arī kristību, kāzu un pat bēru tradīcijās un rituālos. Dažu deju, piemēram, suitu polonēzes jeb garā danča, senas karavīru dejas – skalu danča, vadža danča un četrpāru danča – izcelsme ir rodama daudzu gadsimtu senā pagātnē. Mūsdienās suitu tradicionālās dejas ir patvērušās un saglabātas virknē tautisko deju kolektīvu, kuros piedalās visas paaudzes, sākot no jaunākajiem skolēniem un beidzot ar pieaugušajiem. Šodien tradicionālās dejas bieži tiek dejotas arī uz skatuves, deju kolektīvos aktīvi piedalās gandrīz simts cilvēku, kas šai mazajai kopienai ir ievērojams skaits.

Tajos laikos, kad televīzija, radio un internets vēl nebija izgudroti, ierasts bērnu un jauniešu laika pavadīšanas veids bija suitu spēles un rotaļas. Šodien tās ir labi fiksētas rakstiskos avotos, taču ikdienā vairs netiek praktizētas. Tomēr šīs rotaļas ir suitu kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa, kas garīgi ļauj mums tuvināties mūsu senčiem un viņu dzīves veidam. Suitu rotaļu atgriešana sadzīvē caur izglītības procesu būs viens no mūsu nākotnes izaicinājumiem.

(c) sociālās paražas, rituāli un svētki:

Suitu sociālie rituāli parasti ietver divas harmoniski sadzīvojošas daļas: reliģisko un tradicionālo. Kristības, kāzas un bēres te ir trīs galvenie cilvēka dzīves stūrakmeņi, to nozīmīgums laika gaitā ir radījis dažādas ceremonijas, kas konservatīvajā suitu kopienas vidē ir spējušas pārdzīvot gadsimtus un nonākt līdz mūsu dienām, ārēju modīgu jaunievedumu maz ietekmētas. Suiti ir īpaši slaveni ar savām senajām un ļoti detalizētajām kāzu ceremonijām. Un, lai arī pilnā apjomā suitu kāzas nav notikušas jau vairākus gadu desmitus, to kārtība un aktivitātes ir ļoti labi reģistrētas ne tikai rakstiskos avotos, bet arī 1935. gadā uzņemtajā filmā „Dzimtene sauc”. Suitu folkloras ansambļi vienmēr ir plaši izmantojuši daudzus suitu kāzu ceremoniju elementus, uzstājoties gan uz skatuves, gan arī īstās kāzās.

Arī dažādi ar gadskārtu ciklu saistīti svētki, no kuriem nozīmīgākie ir senie auglības svētki – Jāņi – šajā novadā ir izsenis svinēti. Un, lai arī mūsdienu vide bieži vien mēģina novienkāršot šos svētkus līdz alus dzeršanai, gaļas cepšanai un atskaņotai mūzikai zaļumos, suitu kopienā vēl joprojām ir dzīvs bagāts senu tradīciju, ēdienu, māņticību un ieradumu kopums, kas, dzimtās tiek nodots no paaudzes uz paaudzi.

Šodien eksistē arī daudzas ar baznīcu saistītas senas tradīcijas, kas ārpus suitu kultūrtelpas nav pazīstamas. Tās attiecas uz dekorēšana paradumiem svētku laikā, uz ikgadējiem kapu svētkiem, maija dziedājumiem pie ceļmalu krustiem, mirušo pieminēšanu novembrī, svētceļojumiem un citām parašām. Katoļu garīdznieki pagātnē ir respektējuši šīs vietējās atšķirības, apzinoties, ka tās veido vērtīgu un tāpēc saglabājamu šīs nelielās katoļu kopienas kultūras mantojuma daļu.

Vēsturiskajā Suitu novadā vēl šodien epizodiski tiek praktizēta aizsargzīmju tradīcija. Aizsargzīmes tika lietotas, lai pasargātu ēkas, īpašumu un veselību no dabas stihijām, sliktiem cilvēkiem un slimībām. Suitu kopienā lietotās aizsargzīmes pēc to izcelsmes var iedalīt kristietības un pirmskristietības zīmēs. Kristietības perioda zīmes ietver dažāda veida krustus, K+M+B zīmes rakstīšanu uz ēkām ar svētītu krītu, svētītu ogļu, maizes, zāļu un ūdens turēšana mājās un lietošana noteiktās situācijās. Pirmskristietības perioda zīmju sākotnējo nozīmi šodien ir grūtāk iztulkot. Bet arī šīs zīmes vēl ir atrodamas un, iespējams, pat pilda sākotnēji iecerēto funkciju.

(d) zināšanas un iemaņas, kas ir saistītas ar dabu un visumu:

Gan tradicionālās ārstniecības metodes, gan laika paredzēšanas iemaņas pārstāv to zināšanu jomu, kas iepriekšējām paaudzēm bija ļoti svarīgas. Cilvēkiem, dzīvojot attālās lauku viensētās, ārsta pakalpojumi bija grūti pieejami un dārgi, bet spēja prognozēt laika apstākļus, kas ir tik svarīga, nodarbojoties ar lauksaimniecību, neradās no radio, televīzijā vai internetā uzzinātām laika prognozēm. Tajos laikos cilvēki bija radījuši paši savus risinājumus, paņēmienus un zāles, kas, lai arī varbūt bija mazāk efektīvi un precīzi, tomēr spēja dot noderīgus rezultātus. Suitu kopienā šo zināšanu druskas un fragmenti vēl joprojām ir atrodami vecākajā paaudzē. Un, lai arī šīs senās zināšanas savu praktisko nozīmi jau gandrīz zaudējušas, tās ir daļa no mūsu dzīvesveida, kuru mēs nedrīkstam pazaudēt.

Daudzas tradīcijas un dažādas māņticības suitu kopienā ir saistītas ar mirušajiem un viņu dvēselēm. Šajā novadā pastāv vairāk kā trīsdesmit lielākas un mazākas kapsētas, kuras gandrīz visas ir rūpīgi aprūpētas un bieži apmeklētas. Suiti, it īpaši sievietes, bieži apmeklē piederīgo kapavietas, atnes svaigus ziedus un iededz sveces. Daudzās kapsētās ir zvani vai pat nelieli zvanu torņi, kas tur ir uzcelti nevis dzīvajiem, bet mirušajiem. Suiti tic, ka caur šiem zvaniem ir iespējams nodot ziņas kapsētā apglabātajiem. Zvans tiek iezvanīts, kad kāds nomirst, pirms tiek rakts kaps, kad procesija ierodas kapsētā, kad šķirsts tiek guldīts zemē un kad apbedīšana ir pabeigta. Suiti arī tic, ka katram jaunatnācējam kapsētā ir jāstrādā par vārtu sargu tik ilgi, kamēr nākamais ierodas viņu nomainīt. Novembra pirmā svētdiena ir diena, kad suiti dodas uz kapsētām iedegt sveces. Simtiem iedegtu sveču tajā naktī rada īpašu gaismu izrādi suitu kapsētās.

(e) tradicionālā amatniecība:

Lai izgatavotu suitu tautas tērpus, rotas lietas, dažādus mājsaimniecības priekšmetus, rokdarbus, darbarīkus un mūzikas instrumentus, ir vajadzīgas dažādas amatnieku iemaņas un zināšanas. Savas tradīcijas novadā ir bijušas arī celtniecībā. Šodien šeit neviens vairs nenodarbojas ar kalēja darbu, ar podniecību. Mūzikas instrumentus suitiem nākas pasūtīt citur. Šīs iemaņas nepārdzīvoja padomju periodu. Bet, mērķtiecīgi strādājot, nākotnē tās var tikt atkal atdzīvinātas. Dažas vecākas sievietes vēl joprojām izgatavo suitu tautas tērpus vai to detaļas. Šādu izstrādājumu izgatavošana uz vietas paver iespējasarī šo izstrādājumu tālākai attīstībai, kas ir būtiski dzīvas un nevis muzejiskas kultūras pastāvēšanai.

2. Elementa apraksts (kritērijs U.1).

Cauri savai kolorītajai vēsturei nelielā suitu kopiena ir spējusi radīt un lielā mērā saglabāt līdz mūsu dienām ļoti bagātu nemateriālās kultūras mantojumu. Šodien galvenie suitu nemateriālā kultūras mantojuma elementi ir:

a) Suitu sieviešu burdona dziedāšana. Tās pirmsākumi, iespējams, ir pat meklējami vairāk nekā tūkstoš gadu senā pagātnē. Vēl šodien mēs Suitu novadā burdona dziedāšanu varam samērā bieži dzirdēt gan publiskos pasākumos, gan kāzās, gan arī uz skatuves. Šī suitu sievu dziedāšana ar tās dažādajiem variantiem tiek uzskatīta par unikālu. Tomēr šodien ir iespējams saskaitīt vairs tikai sešas labas priekšdziedātājas, kuras visas jau ir vecākas par 60 gadiem.

b) Suitu kāzu tradīcijas. Suitu etnogrāfiskie ansambļi bieži izmanto nelielas suitu kāzu rituālu ainas īstās kāzās. Šādi priekšnesumi ir ļoti populāri ne tikai suitu kopienā, bet arī citur Latvijā. Suitu kāzu rituāli ļoti atšķiras no tā, ko šodien uzskata par latviešu kāzu tradīcijām. Lai arī šie rituāli ir ļoti labi aprakstīti un reģistrēti, tomēr pilnvērtīgas suitu kāzas nav notikušas nu jau daudzus gadu desmitus.

c) Spilgtie suitu tautas tērpi, kurus šodien daudzi atkal valkā gan sabiedrisko, gan reliģiskos svētku dienās; šo tērpu valkāšanas tradīcijas. Suitu tautas tērpi ir tik atšķirīgi, ka tie jau no liela attāluma ļauj atšķirt suitus no pārējiem latviešiem. Bieži vien brunči, apkakles, lakati un jostas ir vairāk kā simts gadus veci un nodoti vairākas reizes no paaudzes paaudzē. Dažas suitu tautas tērpu sastāvdaļas ir saglabājušās praktiski nemainīgas vairāku gadsimtu garumā. Šo tautas tērpu izgatavošanas iemaņas suitu kopienā pilnībā nav izzudušas, tomēr pilnu sieviešu tautas tērpu šodien spēj izgatavot vairs tikai viena sieviete, kurai jau ir 80 gadu.

d) Suitu ēdieni. Stipri atšķirīgos ēdienus daudzās ģimenēs vēl gatavo, kaut arī tiem bieži nākas grūti konkurēt ar modernajām alternatīvām. Dažās ģimenēs joprojām tiek darīts alus un cepta maize pēc receptēm, kas šajās mājās ir lietotas jau vairāku paaudžu garumā. Dažādās dzimtās šīs receptes mēdz atšķirties, tādēļ katra no tām ir savā ziņā unikāla un bieži vien glabājas tikai nepierakstītā veidā vienas saimnieces atmiņā.

e) Suitu valoda. Tā faktiski ir latviešu valodas izloksne, kas nonākusi tuvu izzušanai. Paaudze, kas to lietoja ikdienā kā saziņas līdzekli, nu jau ir aizgājusi. Paaudze, kas suitu valodu saprot, bet tajā nerunā, ar katru gadu kļūst vecāka. Suiti ir tik ilgi izsmieti par runāšanu savā valodā, ka bieži vien šī valoda šķiet uzjautrinoša viņiem pašiem. Šajā valodā nekad nav drukātas grāmatas un vairs tikai par septiņiem cilvēkiem šodien var teikt, ka viņi ir labi suitu valodas zinātāji. Visi viņi ir vairāk nekā 60 gadus veci.

f) Reliģiskās tradīcijas. Tā kā katoļu baznīca Suitu novadā gandrīz četrus gadsimtus ir pildījusi ne tikai savu parasto reliģisko lomu, bet kalpojusi arī par suitu identitātes galveno balstu, šajā konservatīvajā kopienā ir radusies arī virkne ar baznīcu saistītu tradīciju. Tās ir atrodamas atšķirīgajās dziesmās, kas šeit tiek dziedātas, atšķirīgajos baznīcas dekorēšanas paradumos, paštaisītu sveču izmantošanā, lietās, kuras te drīkst darīt tikai sievietes, u.t.t.

g) Tautas dziesmas. Salīdzinot ar suitu nelielo kopskaitu, te ir pierakstīts patiešām apbrīnojams skaits tautas dziesmu – kopā ar variantiem vairāk kā 52 tūkstoši. Tā kā Latvijā šī bija pēdējā vieta, kur dūdas un kokles tika spēlētas dzīvā vidē, tad arī liela daļa no latviešu melodijām šiem instrumentiem ir tikusi pierakstīta tieši šeit.

h) Svētku paražas. Te joprojām tiek ievēroti dažādi rituāli un paražas, kas ir saistītas ar gadskārtu svētkiem. Liels ir arī ar bērēm un mirušajiem saistītais tradīciju un paražu kopums. Sīkus šo tradīciju fragmentus šodien ir iespējams atrast gandrīz ikvienā suitu dzimtā, taču vairs tikai trīs sievietes var tikt uzskatītas par labām suitu tradīciju un paražu zinātājām. Tās visas ir vecākas par 60 gadiem.

Svarīgi suitu kultūras mantojuma bastioni ir senās dzimtas un sētas. Tieši šeit vēl joprojām notiek liela daļa no suitu kultūras mantojuma pārmantošanas. Senās viensētas Suitu novadā bieži vien ir īstas senu apģērbu, mēbeļu un mājturības priekšmetu krātuves. Cilvēki, kas šajās mājās dzīvo, redz šo lietu vērtību ne tik daudz to senumā, cik to saskarsmē ar dzimtas iepriekšējām paaudzēm. Tieši šādās dzimtās dažādi seni paradumi joprojām tiek ievēroti vienkārši tāpēc, ka to ir darījušas iepriekšējās paaudzes.

Par spīti suitu kopienas novecošanās problēmām, te joprojām ir ļoti liels skaits cilvēku, kas vēlas aktīvi piedalīties vietējās kultūras saglabāšanā. Šodien novadā darbojas trīs etnogrāfiskie ansambļi un divi deju kolektīvi pieaugušajiem. Skolas vecuma bērniem ir divi etnogrāfiskie ansambļi un trīs deju kolektīvi, kur tie var iesaistīties suitu kultūras kopšanā jau agrā vecumā. Alsungas „Suitu sievas” ir starp valstī visvairāk pieprasītajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem, tās uzstājas vidēji 80 reizes gadā.

Pēdējo gadu suitu kultūrtelpa piedzīvo pakāpenisku renesansi. Arī katoļu baznīca pēc padomju perioda ir lielā mērā atguvusi savu sākotnējo lomu un statusu suitu kopienā. Ir atgriezies lepnums par savu suitu identitāti un tās dažādajām kultūras izpausmēm. Bet, tā kā dziļas suitu nemateriālās kultūras mantojuma zināšanas ir vairs saglabājušās tikai pavisam nedaudzos cilvēkos, ir steidzami nepieciešams izplatīt šīs zināšanas un iesaistīt vairāk cilvēku suitu kultūras mantojuma saglabāšanā. Būtu arī nepieciešams izmantot šo pastiprināto interesi par suitu kopienu lai pakāpeniski atjaunotu arī tos kultūras elementus, kuri vairs ir saglabājušies tikai pierakstos, filmu arhīvos un muzeju krātuvēs. Kamēr vēl nav par vēlu.

3.Nepieciešamība pēc neatliekamas glābšanas (kritērijs U.2).
3.a. Dzīvotspējas novērtējums.

Iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās vēsturiskajā Suitu novadā aizsākās jau 1940. gados. Kopš tā laika plaša jaunās paaudzes migrācija uz pilsētām ir notikusi visās sekojošajās desmitgadēs. Līdz mūsu dienām tas ir novedis pie ievērojamas suitu kopienas novecošanās. Jau daudzus gadus mirušo skaits šeit regulāri pārsniedz jaundzimušo skaitu. Diemžēl šajā lauku apvidū nav iespējams nodrošināt līdzvērtīgas darba iespējas tām, kas jauniešiem pēc studijām atrodamas gan Latvijas pilsētās, gan ārzemēs.

Labas suitu kultūras mantojuma un tradīciju zināšanas šodien ir saglabājušās mazāk kā desmit cilvēkiem. Šo cilvēku vidū nav neviena, kas būtu jaunāks par 60 gadiem. Skolēni aktīvi piedalās bērnu folkloras kopās, taču, kad pabeidz skolu un turpina savu izglītību citur, tie ļoti retos gadījumos atgriežas atpakaļ uz pastāvīgu dzīvi dzimtajā novadā. Daļa no viņiem atgriežas tikai pēc daudziem gadiem, kad nepieciešams pārņemt dzimtas īpašumus. Arī pieaugušo etnogrāfiskie ansambļi noveco. Visas pūles un resursi, kas tiek izlietoti, lai suitu nemateriālās kultūras zināšanu nodošana jaunajai paaudzei notiktu jau skolā, nebūs sekmīgi, ja saglabāsies pašreizējā jauniešu migrācija.

Pēdējos gados ir daudz panākts lai atdzīvinātu suitu identitātes apzināšanos un piederību kopienai. Tas ir labi redzams, vērojot gan folkloras, gan baznīcas svētku apmeklētību. Aizvien vairāk cilvēku vēlas uzskatāmi demonstrēt savu identitāti nozīmīgās dienās, uzvelkot suitu tautas tērpu. Arī interese par suitu kultūras mantojumu ir manāmi pieaugusi. Gandrīz ikvienā suitu ģimenē vēl ir atrodami sīki elementi un fragmenti no tām vietējām tradīcijām, māņticībām, ieradumiem un ēdieniem, kas ir pārmantoti no iepriekšējām paaudzēm. Tomēr pamatīgākas zināšanas vairs ir saglabājušās tikai dažos cilvēkos, kas galvenokārt ir arī aktīvi etnogrāfisko ansambļu dalībnieki.

Šodien alus raudzēšanas, senas maizes un ēdienu gatavošanas receptes, kas izmantotas dzimtā vairākus gadsimtus, nereti ir zināmas vairs tikai vienam vai dažiem cilvēkiem. Tas pats attiecas arī uz dažādām citām iemaņām, piemēram, sveču liešana, tauru un stabuļu izgatavošana. Suitu kopienā vairs nav iespējams izgatavot daudzas lietas un priekšmetus tāpēc, ka to izgatavošanas iemaņas šeit jau ir izzudušas. Gandrīz izzudušas ir arī rotaslietu izgatavošanas, podnieku, mūzikas instrumentu izgatavotāju prasmes un daudzas citas iemaņas.

Suitu dialekts, kuru šī kopiena ir lietojusi kā saziņas līdzekli visā savas vēstures garumā, izzūd mūsu acu priekšā. Vecākā suitu paaudze, kas, par spīti varas iestāžu negatīvai attieksmei un citu novadu iedzīvotāju ironijai, ikdienā sarunājās dialektā, nu jau ir zudusi. Tagad jau nākamā paaudze, kas dialektu ikdienā nelieto, taču to labi saprot, pamazām noveco. Tā kā suitu dialekts ir tikai fragmentāri fiksēts rakstiskos avotos, mēs varam to pilnībā pazaudēt. Jau tagad novadā pierakstītajās tautas dziesmās nereti atrodam tādus vārdus, kuru nozīmi neviens vairs nezina.

Suitu nemateriālās kultūras mantojums daudzējādā ziņā šodien vēl funkcionē dzīvā vidē. Arī no suitu kopienas puses ir liela interese par seno zināšanu atgūšanu caur izglītību, meistarklašu nodarbībām un publiskiem pasākumiem. Tomēr ir pēdējais brīdis veikt neatliekamus glābšanas pasākumus, jo ar katru aizejošu vecākās paaudzes kopienas locekli mēs, iespējams, atkal zaudējam kādu daļu no senajām zināšanām. Neatgriezeniski.

3.b. Draudu un risku novērtējums.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās šodien ir visnozīmīgākais drauds suitu kultūrtelpai. Pēdējo 70 gadu laikā Alsungas pašvaldībā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 50 procentiem. Gudenieku pagastā šodien dzīvo vairs tikai 25 procenti no tā iedzīvotāju skaita, kas šeit bija 1930. gados. Jūrkalnes pašvaldībā šis rādītājs ir 30 procenti. Un tā ir, neskatoties uz samērā lielo citu novadu iedzīvotāju ieplūdi tajā pašā laika periodā. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls ir ekonomiskā stagnācija un pievilcīgu darba vietu trūkums ērtas izbraukāšanas attālumā – grūti risināma problēma salīdzinoši nomaļam un reti apdzīvotam lauku apvidum.

Šodien suitu kopiena sastāda ap 2/3 no visa vēsturiskā Suitu novada iedzīvotāju kopskaita. Kopiena, kas lielā mērā vēl uztur dzīvu bagāto suitu kultūrvēsturisko mantojumu, strauji noveco. Skolēnu skaits katru gadu samazinās. Ja šo tendenci neizdosies nobremzēt, suitu novada teritoriju pēc kāda laika apdzīvos galvenokārt no citiem valsts apvidiem iebraukuši pensionāri bez saknēm suitu kultūrā un tradīcijās, kurus vairāk interesēs izbēgšana no pilsētas kņadas un vietējais nesteidzīgais dzīves ritms, nevis vietējo īpatnību saglabāšana. Ekonomiskās dzīves veicināšanas pasākumi un savas identitātes apzināšanās atbalstīšana, ja to papildinās ar kultūras mantojuma mācīšanu skolās, kā arī atbalstu folkloras kopām un nevalstiskajām organizācijām, ir vienīgais ceļš šīs nelabvēlīgās situācijas uzlabošanai.

No dažādiem suitu kultūras mantojuma elementiem šodien visvairāk apdraudētais ir suitu valoda. Tā ir tikai epizodiski fiksēta rakstiskos avotos un, ja nekas netiks darīts, jau pēc 20 gadiem mēs to būsim pilnībā pazaudējuši. Suitu valodas gramatika nekad nav bijusi pētīta, vārdnīcas nekad nav radītas, arī grāmatas šajā valodā nekad nav drukātas. Pie tā ir novedis mērķtiecīgs darbs gan padomju gados, gan arī pirms tam, lai suitiem uzspiestu „pareizo latviešu valodu”. Šodien mums vēl ir cilvēki, kas zina suitu valodu, taču kautrējas to lietot ikdienā. Valodas fiksēšana mums varētu ļaut to nepazaudēt pavisam. Bet, lai suitu valodu kopienā atjaunotu kā mutiskas un rakstiskas saziņas līdzekli, nu jau būs nepieciešams liels darbs un resursi.

Šodien jau ir daudz tādu suitu kultūras elementu, kuri no dzīvās vides ir izzuduši, taču ir labi pierakstīti un reģistrēti. Tādējādi tos ir iespējams atkal atdzīvināt, mērķtiecīgi pie tā strādājot izglītības sistēmā, apmācību nodarbībās, sabiedriskos pasākumos u.t.t. Te būtu pieminama liela daļa kāzu rituālu, spēles un rotaļas, stāstnieku tradīcijas, senas dziesmas, tautas dejas un tradicionālo instrumentu – kokļu, dūdu, stabuļu un bukuraga – spēlēšana. Pašlaik notiekošais darbs ar kokles spēles mācību organizēšanu bērniem var kļūt par pirmo šādas atdzīvināšanas veiksmes stāstu suitu kopienā.

Modernā dzīves veida un masu popkultūras dēļ, ko ļoti aktīvi demonstrē televīzija un glancētie žurnāli, gadu no gada samazinās to ģimeņu skaits, kurās joprojām tiek ievēroti vecie ieradumi, tradīcijas un paražas, kas reiz valdīja šīs kopienas iedzīvotāju dzīvē. Suitu pašapziņa un patriotisms ir labs sākums. Bet tas ir jāpapildina ar mērķtiecīgu, sistemātisku darbu un finanšu resursiem, lai šī mazā kopiena ar tās bagāto kultūras mantojumu spētu nākotnē izturēt šodien visur esošās popkultūras radīto asimilācijas spiedienu.

4. Glābšanas pasākumi.
4.a. Pašreizējie un nesenie elementa glābšanas pasākumi.

Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektīvi, bet pēdējā laikā arī bērnu un jauniešu folkloras grupas un kolektīvi, ir bijis veids, kā ilgu laiku ir mēģināts saglabāt un nodot no paaudzes paaudzē atsevišķus suitu nemateriālā kultūras mantojuma elementus. Tomēr suitu kopienas mērķtiecīgas aktivitātes, kas vērstas uz šī mantojuma apzināšanu, izpēti, zināšanu un prasmju tālāknodošanu, jo sevišķi ar formālās un neformālās izglītības palīdzību un nemateriālā kultūras mantojuma ekspertu piesaisti, aizsākās tikai 2001. gadā ar biedrības Etniskās kultūras centra „Suiti” izveidi.

2002. gadā pirmo reizi tika noorganizēta vasaras nometne suitu skolu jaunatnei kopienas tradīciju apguvei (vēlāk arī 2005. un 2008.), kā prioritāti izvirzot kokles spēles un tradicionālās suitu dziedāšanas apguvi. Šajās nometnēs un vasaras skolās nozīmīga aktivitāte bija jauniešu tikšanās ar seno zināšanu nesējiem, amatniekiem un vēl dzīvajiem suitu tradīciju praktizētājiem. Bērniem un jauniešiem ir liela interese par šādiem pasākumiem – 2008. gadā nometnē piedalījās 30 dalībnieki. Kokles spēles apmācības process turpinās arī 2008./2009. mācību gadā.

Suitu kultūras popularizēšanai Latvijā un atpazīstamībai starptautiskā mērogā kopš 2004. gada reizi trīs gados (2004., 2007., 2010.) tiek organizēts Starptautisks burdona festivāls. Tajā piedalās gan suitu, gan arī citu Latvijas reģionu un pasaules valstu vokālā un instrumentālā burdona tradīciju praktizētāji. Līdzās koncertiem tiek rīkotas meistarklases ar suitu un cittautu tradīciju demonstrējumiem, kā arī semināri par nemateriālā kultūras mantojuma zināšanu un prasmju apguves un tālāknodošanas problēmām.

2007. gadā tika izveidots un kopš tā laika nemitīgi tiek pilnveidots interneta portāls www.suitunovads.lv. Tā izveides mērķis bija apkopot vienā, publiskā un ērti pieejamā vietā visplašāko informācija par suitu kopienu, tās nemateriālās kultūras mantojumu, vēsturi un aktivitātēm. Pagaidām finansiālu iemeslu dēļ šī informācija pieejama tikai latviešu valodā, taču ar laiku ir plānots daļu no šī materiāla pārtulkot arī angļu valodā.

2007. gadā ir uzsākts darbs, lai piesaistītu valsts un starptautisko finansējumu Suitu kultūras pētniecības centra izveidei Alsungā. To plānots izveidot vienā no nozīmīgākajiem suitu kultūras un vēstures pieminekļiem – Alsungas pilī. Finansējums tiek piesaistīts arī suitu kultūras dzīvei nozīmīgo Alsungas, Basu un Jūrkalnes tautas namu atjaunošanai.

Alsungas vidusskola ir iesaistījusies UNESCO Asociēto skolu projektā (2008. – 2010.). Iesaistīšanās mērķis – apzināt suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmes un to praktizētājus. UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, piesaistot pedagoģijas un nemateriālā kultūras mantojuma speciālistus un ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir sagatavots Metodisks materiāls vecāko klašu skolēniem un skolotājiem par nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanu.

2008. gadā tika uzsākta arī suitu tradicionālās amatniecības – aušanas prasmju atjaunošana un apguve, izveidojot Alsungā nelielu aušanas darbnīcu un iesaistot apmācības procesā dažādus speciālistus – etnogrāfus un aušanas amata prasmju meistarus.

Pavisam 2008. gadā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm ar suitu nevalstisko organizāciju palīdzību no valsts un starptautiskajiem finanšu avotiem ir piesaistīti 70000 EUR. Finansējuma trūkums šodien ir galvenais šķērslis šo organizāciju darbības tālākai paplašināšanai.

4.b. Plānotie glābšanas pasākumi.

Sadaļā izmantotie saīsinājumi:

EKC „Suiti” – Etniskās kultūras centrs „Suiti”
IZM – Izglītības un zinātnes ministrija
JVLMA – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
KM – Kultūras ministrija
KRIIC – Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs
LKA – Latvijas Kultūras akadēmija
LU – Latvijas Universitāte
NKM – nemateriālais kultūras mantojums
NKMVA – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra
UNESCO LNK – UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
VKKF – Valsts Kultūrkapitāla fonds

Suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai laikā līdz 2014. gadam ir plānots īstenot pasākumus izglītības (visos izglītības līmeņos un veidos), kultūras, pētniecības, kopienai nozīmīgo kultūras pieminekļu atjaunošanas un suitu kultūras popularizēšanas, kā arī kopienas ekonomisko dzīves apstākļu uzlabošanas jomās.

Nr.AktivitātesInstitūcijasBudžets EURĪstenošanas laiksRezultāti
1.Mērķis: sekmēt un nodrošināt suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu pirmsskolas, vispārējās, profesionālās ievirzes, interešu, un mūžizglītības līmenī.
1.1.Nodrošināt suitu tradicionālā instrumenta – kokles – spēles apguvi pirmsskolas izglītības sistēmā.EKC „Suiti”,Alsungas pirmsskolas iestāde,Alsungas novada dome,VKKF.5000 katru gadu2010 – 2014Suitu sešgadīgie bērni ir apguvuši tradicionālās kokles spēles iemaņas.
1.2.Alsungas vidusskolas dalība UNESCO Asociēto skolu projektā.Alsungas vidusskola,UNESCO LNK,EKC „Suiti”,Biedrība „Serde”,Alsungas novada dome,VKKF.3000 katru gadu2009 – 2010Nemateriālā kultūras mantojuma speciālistu vadībā īstenota folkloras ekspedīcija, apzināti vēl nezināmi suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmju praktizētāji; iegūtas pirmās iemaņas nemateriālās kultūras mantojuma apzināšanā un dokumentēšanā.
1.3.Alsungas bērnu mūzikas skolā izveidot un ieviest mācību priekšmetu programmu „Tradicionālā mūzikas instrumentu spēle”.KM,KRIIC,NKMVAJVLMA,Alsungas mūzikas skola,EKC „Suiti”,Alsungas novada dome.15 000Sākot no 2009./2010.mācību gada.Suitu bērni un jaunieši apguvuši tradicionālās mūzikas instrumentu spēles iemaņas; nodrošināta šo tradīciju pārmantošana un dzīvotspēja.
1.4.Izveidot un ieviest suitu skolās mācību priekšmetu „Suitu novada mācība”.IZM,KM,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome, Alsungas vidusskola, Basu un Jūrkalnes pamatskola,EKC „Suiti”,VKKF.30 000Sākot no 2010./.2011mācību gada.Suitu bērni un jaunieši atbilstoši konkrētam vecuma posmam ir iepazinuši suitu nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidīgās izpausmes un to praktizētājus.
1.5.Suitu skolās atsevišķu mācību priekšmetu programmās – vēsturē, mājturībā, mūzikā, valodas mācībā – integrēt suitu kultūras elementus.IZM,KM,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome, Alsungas vidusskola, Basu un Jūrkalnes pamatskola,EKC „Suiti”.20 000Sākot no 2010./.2011mācību gada.Esošās mācību programmas tiek izmantotas kā instrumenti, lai panāktu padziļināta suitu bērnu un jauniešu izpratne par lokālo kultūru, vēsturi, mūziku u.c. 
1.6.Nodrošināt Alsungas un Basu bērnu un jauniešu folkloras kopu un deju kolektīvu darbību.Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,IZM10 000 katru gadu2009 – 2014Nodrošināta labvēlīga vide un iespējas suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju padziļinātai apguvei.
1.7.Atbalstīt Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes etnogrāfisko ansambļu un deju kolektīvu darbību.Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,KM10 000 katru gadu2009 – 2014Suitu etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektīvi aktīvi piedalās Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanā un pārmantošanā.
1.8.Organizēt izglītojošus seminārus plašākai sabiedrībai, iesaistot tajos esošos suitu tradīciju praktizētājus.EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome.5000 katru gadu2009 – 2014Suitu kopiena iepazinusi suitu vēsturi, tradīcijas; apzināti un piesaistīti interesenti turpmākā suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmju izpētē un apguvē.
1.9.Organizēt vasaras nometnes suitu bērniem un jauniešiem, lai ieinteresētu viņus lokālo tradīciju apguvē (kokles, stabules spēle, tradicionālā dziedāšana, mutvārdu folklora, tradicionālā amatniecība, ēdienu gatavošana).EKC „Suiti”,JVLMA,LU,LFK,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.7000 katru gadu2009 – 2014Suitu bērni un jaunieši var iesaistīties padziļinātā suitu nemateriālās kultūras mantojuma dažādu izpausmju apguvē.
2.Mērķis: nodrošināt pasākumus suitu izzūdošo un apdraudēto tradīciju vai to elementu atjaunošanā, apguvē, tālāknodošanā un popularizēšanā.
2.1.Atjaunot un iedzīvināt suitu kopienā senās vasaras saulgriežu tradīcijas.  EKC „Suiti”,LFK,NKMVA,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.3000 katru gadu2009 – 2014Arhīvos esošā informācija (pieraksti, video, audio) ir apkopoti, suitu kopienā pakāpeniski tiek atjaunotas senās Jāņu svinēšanas tradīcijas.
2.2.Atjaunot un iedzīvināt seno kāzu tradīcijas mūsdienu kāzās suitu kopienā. EKC „Suiti”,LFK,Valsts arhīvs, Valsts kino-foto-fono arhīvs,NKMVA,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF,Suitu kāzu fonds.15 000 katru gadu2009 – 2014Ir apkopota arhīvu krātuvēs un muzejos esošā informācija par senajiem kāzu rituāliem, ir izveidots īpašs Suitu kāzu fonds tradicionālo kāzu finansiālai atbalstīšanai, senie suitu kāzu rituāli pakāpeniski atgriežas kāzu norisē Suitu novadā.  
2.3.Atjaunot suitu tradicionālā tautas tērpa izgatavošanu suitu kopienā un veicināt šo tērpu valkāšanu.EKC „Suiti”,etnogrāfi,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.15 000 katru gadu2010 – 2014Arhīvos un muzejos esošā ar suitu tautas tērpiem saistītā informācija ir apkopota, ir organizēti mācību semināri ar tautas tērpu izgatavošanu saistīto prasmju atjaunošanai un pārmantošanai, suitu kopienā atkal notiek tradicionālā tautas tērpu izgatavošana.
2.4.Organizēt apmācības dūduspēles un to izgatavošanas apguvei.EKC „Suiti”,NKMVA,VKKF.10 000 katru gadu2010 – 2014Atjaunota suitu teritorijā izzudusī dūdu spēles un izgatavošanas tradīcija.
2.5.Izveidot suitu tradicionālās mūzikas lauku kapelu un atbalstīt tās darbību.EKC „Suiti”,NKMVA,JVLMA,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.5000 katru gadu2010 – 2014Atjaunota izzudusī suitu tradicionālās muzicēšanas tradīcija.
3.Mērķis: sekmēt suitu nemateriālās kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un popularizēšanu
3.1.Organizēt lauka pētījumus suitu kultūras apzināšanai un izpēteiJVLMA,LKA,LU,LFK,EKC „Suiti”10 000 katru gadu2010 – 2014.Regulāri un metodiski pētītas suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes un to praktizētāji.
3.2.Fiksēt Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā suitu kopienas nemateriālās kultūras mantojuma izpausmes vai to elementus un praktizētājus.EKC „Suiti”,Pētniecības iestādes, augstskolas,NKMVA,KM,VKKF.Esošā valsts budžeta ietvaros2009 – 2014Informācija par suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmēm un to praktizētājiem ir fiksēta un pieejama plašākai sabiedrībai. 
3.3.Datorizēt Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku draudzes reģistrus (dzimšana, laulības, miršana).EKC „Suiti”,VKKF.7000 katru gadu2009 – 2014Dzimšanas, miršanas un laulību reģistru dati par suitu kopienu kopš 1690. gada ir publiski pieejami lasīšanai ērtā formā.
3.4.Digitalizēt suitu kopienā pierakstītās tautas dziesmas un to variantus.EKC „Suiti”,VKKF.5000 katru gadu2010 – 2014Publiski pieejamas 52000 suitu tautas dziesmas un to varianti.
3.5.Apzināt, apkopot un kartografēt suitu kultūrtelpā saglabājušos vietvārdus.EKC „Suiti”,V/A “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu domes,VKKF.10 0002010. – 2014.Nodrošināta suitu vietvārdu saglabāšana un izmantošana publiskajā telpā.
3.6.Sagatavot un izdot grāmatas suitu valodā.EKC „Suiti”Valodas zinātniskās institūcijas,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.10 000 katru gadu2010 – 2014Fiksēti suitu valodas praktizētāji; sekmēta suitu valodas saglabāšana un popularizēšana.
3.7.Sagatavot un izdot grāmatu „Suitu valodas gramatika”.EKC „Suiti”,Valodas zinātniskās institūcijas,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.20 0002012 – 2014Fiksēti suitu valodas gramatikas principi; sekmēta suitu valodas pētniecība un saglabāšana.
3.8.Izdot suitu kopienas mēnešrakstu, nodrošināt tajā publikācijas suitu valodā.EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome.8000 katru gadu2009 – 2014Nodrošināta aktuālas informācijas aprite suitu valodā, kopienā uzlabotas šīs valodas zināšanas un tā pamazām atgriežas dzīvajā vidē. 
3.9.Turpināt suitu kopienas interneta mājas lapas www.suitunovads.lv attīstību.Biedrība „Suitu novads”, Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome.5000 katru gadu2009 – 2014Nodrošināta ērta plašākas sabiedrības informēšana par suitu kopienu un tās kultūras mantojumu.
3.10.Izveidot dokumentālo filmu par suitu kopienas nemateriālās kultūras mantojumu.EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF15 0002011Ir lieliska iespēja uzskatāmi demonstrēt suitu kultūras mantojuma bagātības gan pašas kopienas locekļiem, gan plašākai publikai. 
3.11.Organizēt Suitu tautas mākslas svētkus.EKC „Suiti”,NKM V/A,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF15 000 katru gadu2009 – 2014Sekmēta suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmju popularizēšana, sabiedrības informēšana.
3.12.Organizēt Starptautisko burdona festivāluEKC „Suiti”,KM,NKM V/A,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF.60 0002010. un2013.Starptautiskā līmenī popularizēta suitu kultūra.
4.Mērķis: nodrošināt suitu kopienai nozīmīgu kultūras un vēstures pieminekļu atgūšanu un atjaunošanu suitu NKM saglabāšanas un popularizēšanas aktivitātēm
4.1.Uzsākt Alsungas viduslaiku pils atjaunošanu Suitu kultūras pētniecības centra ierīkošanai.Biedrība „Suitu novads”,EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,ES finansējums.1 0000002010 – 2014Izveidots Suitu kultūrtelpas arhīvs, kurā tiek apkopoti ar suitiem saistītie pieraksti, pētījumu, filmas, u.c. materiāli, šis arhīvs būs daļa no Suitu kultūras pētniecības centra, kurš galvenokārt nodarbosies ar zinātnes, izglītības un kultūras aktivitātēm, daļu no šī centra veidos arī pastāvīgā ekspozīcija par Suitu kultūrtelpu.
4.2.Atpirkt rakstnieka Pētera Upenieka dzimtās mājas „Lienoti” un tur ierīkot brīvdabas muzeju, sekmējot suitu tradicionālā dzīves veida aktualizēšanu.EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,ES finansējums.100 0002011 – 2014Izveidots brīvdabas muzejs, kurā ir nodrošināta suitu tradicionālās zemkopības un zvejniecības dzīves veida saglabāšana un popularizēšana.
4.3.Atjaunot Biržu un Jūrkalnes tautas namu kā vietējos centrus suitu nemateriālā kultūras mantojuma zināšanu un prasmju apguves un popularizēšanas aktivitātēm.Kuldīgas un Ventspils novada dome,ES finansējums.400 0002009 – 2012Ir atjaunoti svarīgi suitu kultūras dzīves centri kā vietas suitu NKM izpausmju apguvei un   popularizēšanai.
5.Mērķis: Nodrošināt Suitu kultūrtelpas saglabāšanu ilgtermiņā.
5.1.Izstrādāt valsts programmu „Suitu kultūrtelpas saglabāšana”.KM sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām,EKC „Suiti”,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,VKKF,ES finansējums.300 000 katru gadu2012 – 2014Piešķirts finansiāls atbalsts suitu kultūras telpas saglabāšanas ilgtspējai.
5.2.Asfaltēt autoceļa posmu Alsunga – Miltiņu krustojums ģeogrāfiski nomaļo Basu un Gudenieku suitu līdzdalības suitu kopienas aktivitātēs uzlabošanai. Satiksmes ministrija, Alsungas un Kuldīgas novada dome,ES finansējums.2 0000002012. – 2014.Noasfaltēts 7 km garš ceļa gabals, nodrošinot ģeogrāfiski nomaļo Basu un Gudenieku suitu vienlīdzīgas iespējas piedalīties suitu kopienas kopīgajās kultūras saglabāšanas u.c. aktivitātēs.
5.3.Atbalstīt suitu dievnamu restaurāciju. KM,Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novada dome,ES fondi. 20 000 katru gadu2010 – 2014Uzsākta suitu dievnamu kā mākslinieciski un vēsturiski vērtīgu celtņu atjaunošana.

4.c. Valstu, kopienu, grupu un indivīdu paveiktais.

Kopš 1999. gada Latvijā darbojas Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), kura mērķis – atbalstīt sabiedrības iniciatīvas kultūras jomā. VKKF prioritātes nemateriālās kultūras mantojuma jomā ir materiālu dokumentēšana, izpēte, publicēšana un izglītība. Arī suitu kopiena saviem projektiem regulāri iegūst VKKF finansiālu atbalstu.

Suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi saņem valsts mērķdotāciju to vadītāju darba samaksai (nodrošina Kultūras ministrija).

2004. gadā Latvija ir pievienojusies UNESCO Konvencijai par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

2005. gadā J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika nodibināta Etnomuzikoloģijas klase, kuras studenti suitu kopienā veic regulārus lauka pētījumus un īsteno suitu kultūras popularizēšanas aktivitātes. Šajos pētījumos piedalās arī Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija.

2006. gadā Latvijas valdība ir apstiprinājusi koncepciju Par Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, lai izveidotu normatīvo un organizatorisko sistēmu Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai.

2007. gadā Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūrai (www.nkmva.gov.lv) tika paplašinātas funkcijas uzdodot tai gan nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstīšanu, gan arī Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma saraksta izveidi.

2008. gadā Latvijas kultūras ministre izveidoja ekspertu grupu, kura apzināja Latvijas kultūrai nozīmīgo vērtību sarakstu. Šajā sarakstā kā nozīmīgs elements ir iekļauta arī suitu kultūrtelpa.

Šobrīd bērnu mūzikas un mākslas skolās tiek sekmēta tādu izglītības vai mācību priekšmetu programmu izveide, kas nodrošinātu lokālo tautas tradīciju apguvi jaunākās paaudzes vidū. Pirmā skola, kurā mācību priekšmeta Tradicionālie mūzikas instrumenti ieviešana plānota 2009. gada septembrī, ir Alsungas bērnu mūzikas skola.

Pašvaldības nodrošina atalgojumu suitu etnogrāfisko ansambļu un deju kolektīvu vadītājiem, nodrošina tos ar telpām, kā arī nepieciešamības gadījumā apmaksā transporta un uzturēšanās izdevumus. Pašvaldības sniedz arī finansiālu atbalstu dažādām suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm un suitu kopienas nevalstiskajām organizācijām.

2001. gadā, kopā apvienojoties aktīvākajiem suitu kopienas pārstāvjiem, pieaicinot arī vietējās trīs pašvaldības, tika nodibināts Etniskās kultūras centrs „Suiti”, kura mērķis – sekmēt suitu novada kā etniskas kopienas apzināšanu un suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu un līdzsvarotu attīstību. Pateicoties centra darbībai, sadarbībā ar valsti, pašvaldībām un citiem sadarbības partneriem, ir īstenoti vairāki ilgtermiņa projekti suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai. Kā galvenie minami:

a) Starptautiskais burdona festivāls;
b) ikgadējie Tautas mākslas svētki;
c) vasaras skola suitu kopienas skolas vecuma bērniem;
d) aušanas darbnīca Alsungā;
e) kokles spēles mācības skolas vecuma bērniem;
f) pieteikuma (nominācijas) sagatavošana UNESCO.

2007. gadā tika nodibināta biedrība Suitu novads. Tās darbība, cita starpā ir saistīta ar suitu kopienas publisku aktivitāšu organizēšanu, suitu kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu interneta vidē (www.suitunovads.lv) un plašsaziņas līdzekļos.

Kopienas iesaistīšanās un piekrišana (Kritērijs U.4).
5.a. Kopienu, grupu un indivīdu piedalīšanās.

Diskusija par šīs nominācijas sagatavošanu aizsākās 2007. gadā kā nevalstisko organizāciju aktivitāte. Šajā procesā kopš paša sākuma bijusi iesaistīta biedrības Suitu novads un Etniskās kultūras centrs „Suiti”. Tika nodibināti kontakti ar biedrību Kihnu kultūras telpa Igaunijā, Latvijas Kultūras ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. 2007. gada oktobrī notika pirmais izpētes brauciens uz Kihnu salu (iekļauta UNESCO sarakstā 2003. gadā).

Lai panāktu aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par suitu kultūrtelpas izvirzīšanu uz UNESCO vērtību sarakstu, kam ir nepieciešama neatliekama glābšana, 2008. gada jūlijā tika sarīkots daudz plašāks izpētes brauciens. Tajā piedalījās suitu kopienas locekļi, pašvaldību un vietējās preses pārstāvji. Brauciena laikā Igaunijā tika apmeklēta Kihnu un setu kopiena. Alsungas pašvaldība jau pirms brauciena, bet Gudenieku un Jūrkalnes pašvaldības drīz pēc šī brauciena pieņēma vienbalsīgu lēmumu par atbalstu suitu kultūrtelpas virzībai uz UNESCO.

Lai iesaistītu iespējami lielāku ieinteresēto kopienas iedzīvotāju skaitu lēmuma pieņemšanā, biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” 2008. gada augustā Alsungā sarīkoja kopienas iedzīvotāju sapulci, kurā Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvju klātbūtnē ap 70 cilvēku pieņēma vienbalsīgu lēmumu uzsākt suitu kultūrtelpas izvirzīšanas procesu. Ar atbalsta vēstuli 2008. gada septembrī šo lēmumu apstiprināja arī Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova. No tā brīža arī tika uzsākts darbs pie nominācijas faila sagatavošanas un naudas piesaistes ar to saistīto izdevumu finansēšanai.

2009. gada februārī biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” kopā ar Latvijas Kultūras ministriju sarīkoja vēl vienu kopienas iedzīvotāju sapulci. Tajā tika apspriesta Suitu kultūrtelpas glābšanas pasākumu programma četriem gadiem. Apmēram 60 iedzīvotāji, strādājot darba grupās, izveidoja nepieciešamo glābšanas pasākumu plānu tālākai iekļaušanai programmā.

5.b. Brīva, iepriekšēja un informēta piekrišana.

Suitu kopiena savu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu nodemonstrēja kopienas sapulcē 2008. gada 17. augustā, Alsungā. Visi sapulces dalībnieki (piedalījās ap 70 cilvēku), atklāti balsojot, vienbalsīgi apstiprināja lēmumu izvirzīt Suitu kultūrtelpu iekļaušanai UNESCO sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Lai kopienas pārstāvji varētu saņemt kompetentas atbildes uz saviem jautājumiem, 17. augusta sanāksmē tika uzaicināti un piedalījās arī Kultūras ministrijas pārstāvji.

Lai nodrošinātu suitu kopienas pienācīgu informētības līmeni pirms šī lēmuma pieņemšanas, 2008. gada 18., 19. un 20. jūlijā tika organizēts izpētes brauciens uz Igauniju. Braucienu 31 cilvēka grupai, kura laikā tika apmeklēta Kihnu sala un Setu zeme, finansēja Alsungas pašvaldība.

2008. gada jūnijā un jūlijā arī visu triju suitu pašvaldību vēlētie pārstāvji (pagastu padomes) pieņēma vienbalsīgu lēmumu atbalstīt Suitu kultūrtelpas izvirzīšanu.

5.c. Elementa pieejamību regulējošās paražu prakses respektēšana.

Suitu kultūrtelpas izvirzīšana un iekļaušana, kā arī plānotie glābšanas pasākumi tika izstrādāti ciešā sadarbībā ar suitu kopienas pārstāvjiem un nekādā veidā nav pretrunā pastāvošajai paradumu praksei, kas regulē jebkādu suitu kultūrvēsturiskā mantojuma aspektu pieejamību.

6. Iekļaušana priekšsarakstā (Kritērijs U.5)

Latvija vēl nav pabeigusi Nemateriālās kultūras mantojuma priekšsaraksta izveidi atbilstoši Konvencijas 11. un 12. Punktiem, bet pašlaik notiek darbs pie tā izveides, ko plānots pabeigt 2010. gadā. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka suitu kultūrtelpa kā unikāla parādība Latvijas kultūras mantojumā būs svarīga šī priekšsaraksta sastāvdaļa.

7. Dokumentācija.
7.a. Nepieciešamā papildus dokumentācija.

Saskaņā ar definētajiem nosacījumiem, šai nominācijai ir pievienoti sekojoši materiāli:

a) rediģēta 10 minūšu gara videofilma Nosargāt gadsimtus, kas raksturo suitu kultūrtelpu;

b) desmit nesen uzņemtas fotogrāfijas:

Fotogrāfija 01 – Sena pūra lāde ir svarīgs Suitu kāzu tradīciju elements.
Fotogrāfija 02 – Tradīciju tālāknodošana Alsungas aušanas darbnīcā.
Fotogrāfija 03 – Tā vēl joprojām top labākā suitu maize.
Fotogrāfija 04 – Šādi koka krusti ir neatņemam suitu ainavas sastāvdaļa.
Fotogrāfija 05 – Meteņu svinēšana iezīmē aukstās un tumšās ziemas beigas.
Fotogrāfija 06 – Prieka un trokšņa Jāņos nekad nevar būt par daudz.
Fotogrāfija 07 – Kad jaunie suiti pabeidz skolu, tiem ir jāizšķiras, kurp doties tālāk.
Fotogrāfija 08 – Vai šie suitu bērni turpinās senās tradīcijas?
Fotogrāfija 09 – Šo nelielo altāri Gudenieku baznīcā drīkst nest tikai sievietes.
Fotogrāfija 10 – Jūrai vienmēr ir bijusi svarīga loma suiti dzīvē.

7.b. Atteikšanās no tiesībām vai arī Radošo kopienu licence.

Pieteikumam pievienoti divi dokumenti par atteikšanos no tiesībām uz DVD filmu par labu UNESCO un viens dokuments par nominācijai pievienotajām fotogrāfijām.

7.c. Papildus informatīvie resursi.

Internetā: www.suitunovads.lv

Publicētos avotos:
Suitu identitāte, rakstu krājums Janīnas Kursītes redakcijā, “LU akadēmiskais apgāds”, Rīgā 2005. g., 175 lpp.
Balandnieki, priestera Pētera Upenieka atmiņu zīmējumi, “Madris”, Rīgā 2005. g., 760 lpp.
Dziesminiece Veronika Porziņģe, Dace Nasteviča, “Preses nams”, Rīgā 1999. g., 312 lpp.
Gudenieku tautiskās dziedāšanas tradīcijas, Skaidrīte Daugule, “Preses nams”, Rīgā 1994. g., 14 lpp.
Suitu pūrs, sastādījis Ervins Vēveris, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, “Avots”, Rīgā 1991. g., 160 lpp.
Senās suitu kāzas un ķekatas, J. Šperliņš prof. P. Šmita redakcijā, “Latviešu folkloras krātuve”, Rīgā 1937.g., 161 lpp.
Latvju raksti 1. sējums, Alšvanga, M. Siliņš, Rīgā 1931. g., 1.-56. lpp.
Novadu tērpi II daļa, Kuldīga, Ventspils, Alsunga, Elga Kivicka un Adolfs Karnups, “Latvijas lauksaimniecības kamera”, Jelgavā 1938. g., 36 lpp.
Latviešu tautas tērpi, raksti, izšūšana, Maruta Grasmane, apgāds “Rasa ABC”, Rīgā 2002, 290 lpp.
Latviešu tautas tērpi, II Kurzeme, Zīle Bremze, Velta Rozenberga, Ilze Ziņģīte, “Jāņa sēta”, Rīgā 1997, 398 lpp.
Kurzemes viduslaiku pilis, G. Erdmanis, “Zinātne”, Rīgā 1989, 160 lpp.
Kurzemes baroka tēlniecība, Elita Grosmane, “Jumava”, Rīgā 2002, 288. lpp.

8. Kontaktinformācija.
8.a. Iesniedzošā dalībvalsts.

Latvijas Republika.

8.b. Kontaktpersona korespondencei.

Grigorijs Rozentāls,
valdes priekšsēdētājs
Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti”
Ziedulejas iela 1, Alsunga, LV-3306, Latvija
Tālrunis: +371 2919 6396
E-pasts: grigorijs.rozentals@suitunovads.lv

8.c. Iesaistītā kompetentā organizācija.

Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti”
Ziedulejas iela 1, Alsunga, LV-3306, Latvija
Tālrunis: +371 2919 6396
E-pasts: grigorijs.rozentals@suitunovads.lv

8.d. Iesaistītās kopienas organizācijas vai pārstāvji.

Biedrība Suitu novads
Dīķenieki, Alsungas pagasts, LV-3306
Tālrunis: +371 6335 2628
E-pasts: grigorijs.rozentals@suitunovads.lv

Alsungas pagasta padome
Pils iela 1, Alsunga, LV-3306
Tālrunis: +371 6335 1342
E-pasts: dome@alsunga.lv

Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu draudze
Skolas iela 1, Alsunga, LV-3306
Tālrunis: +371 2632 6253
E-pasts: anriii@inbox.lv

9. Paraksts dalībvalsts uzdevumā.