Erasmus+ projektā “Zināšanu pārnese par nemateriālo kultūras mantojumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reğionā” (“Sharing intangible cultural heritage knowledge in Nordic and Baltic Region”), Latvijā no 8.līdz 13.augustam norisinājās projekta pieredzes apmaiņas pasākums projekta partneriem – pārstāvjiem no Kansamusiikki- instituutti (Somu folkmūzikas institūts) no Somijas un Storytelling Network of Kronoberg (Kronobergas Stāstnieku asociācija) no Zviedrijas. Tajā partneriem bija iespēja iepazīt Latvijas un suitu pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī starptautiskā konferencē Alsungā 11.augustā dalīties ar Ziemeļvalstu pieredzi un popularizēt Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbības tīklu.
Erasmus+ programmas Sadarbības partnerību projekts Pieaugušo izglītības sektorā “Eiropas dūdenieku sadarbības tīkls“
Biedrība “Suitu kultūras mantojums” no 2022.gada septembra līdz 2024.gada augustam īsteno Erasmus plus programmas Sadarbības partnerību projektu “Eiropas dūdenieku sadarbības tīkls” (The Network of European Bagpipers). Biedrība projektā ir vadošais partneris, sadarbības partneri ir dažādas organizācijas, kas saistītas ar dūdu tradīcijas izpēti, praktizēšanu un/ vai dūdu izgatavošanu no Horvātijas (Centre of Croatian traditional instruments), Itālijas (Associazione culturale Multietnica), Spānijas (Asociacion Gaiteros de Graus), Slovākijas (Cech slovenskych gajdosov) un Gruzijas (V.Sarajishvili Tbilisi State Conservatoire). Projektā tiks izveidots plašs sadarbības tīkls, kurā tiks iesaistītti tradicionālās mūzikas, īpaši dūdu tradīcijas, praktizētāji, speciālisti, pētnieki un ikviens interesents, lai tā rezultātā popularizētu un nodotu nākamajām paaudzēm šo bagāto kultūras mantojumu. Projektā tiks īstenoti pieredzes apmaiņas braucieni, organizēti virtuāli un klātienes mācību kursi, darbnīcas un meistarklases, semināri un nelieli koncerti partnervalstīs. Papildus partneri izveidos vairākus izglītojošus materiālus, kas būs publiski pieejami ikvienam interesentam par dūdu tradīciju. Projekta kopējais finansējums no Eiropas Komisijas 120000 eur.
Intangible Cultural Heritage (ICH) – knowledge, practices and traditions of European citizens – is an essential part of Europe’s common cultural heritage, perhaps the most important. And traditional music is one of its brightest, most popular and visible areas. Six organisations from different European countries, joined by similar objectives – to safeguard and to promote specific part of ICH (bagpipes playing and making tradition) have joined forces to strengthen both the capacity of their staff and organizations and to promote the knowledge and skills of their target groups, practitioners of ICH , in parallel with the specific goals of the project: promoting more active community activities and the formation of a more inclusive society.
Project partners are: Suiti Cultural Heritage Foundation (Latvia) – Coordinating partner; Centre of Croatian traditional instruments (Croatia); Associazione culturale Multietnica (Italy); Asociación Gaiteros de Graus (Spain); Cech slovenskych gajdosov (Slovakia); V. Sarajishvili Tbilisi State Conservatoire (Georgia) The main project objective will be achieved through various project activities, implementing the project in a diverse and effective way: project partners’ staff and practitioners training events in all partner countries, educational materials (intellectual outputs) created in the project such as:
Good practise examples booklet;
Online summary of methodologies and approaches;
Online training course. Different activities (publications in websites, social networks, media etc. and informative seminars) are also envisaged to to ensure the dissemination of project results to as many target groups and stakeholders as possible. The project will set up a European network of bagpipers, involving both the partner organizations themselves and practitioners of ICH, as well as other local and national level cooperation organizations, raising their competencies in nonformal adult education. The project will enable people from very different European countries to work together, thus raising their awareness of Europe’s common cultural heritage and strengthening their sense of belonging to it, as well as to their communities. Project duration is from 01.09.2022. – 31.08.2024., total budget 120 000 euro.
Pirmais projekta mācību pasākums Latvijā 2022.gada 8.-12.decembrī
Pasākumā piedalījās projekta partneri no Horvātijas (Centre of Croatian traditional instruments), Itālijas (Associazione culturale Multietnica), Spānijas (Asociacion Gaiteros de Graus), Slovākijas (Cech slovenskych gajdosov) un Gruzijas (V.Sarajishvili Tbilisi State Conservatoire). Kā projekta sadarbības partneris piedalījās arī Kapela “Rej” – baltkrievu dūdinieku/ spēlmaņu grupa, kuri pasākumā piedalījās ar Eiropas Savienības programmas Gētes institūta atbalstīta projekta finansējumu.
Iepazīšanās vakars tika aizvadīts Rīgā folkklubā “Ala”, kur Suitu dūdenieki un ārvalstu viesi priecēja apmeklētājus ar dūdu spēli, dziesmām un dančiem.
Pasākuma pirmajā dienā partneri viesojās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur viesus laipni uzņēma Muzikoloģijas katedras Zinātniskā un radošā darba prorektore, prof. Anda Beitāne. Ar tradicionālo Latvijas dūdu vēsturi un tradīcijas atjaunošanu ārvalstu viesus un citus interesentus iepazīstināja etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors prof.Valdis Muktupāvels, savukārt dūdu un bungu grupas “Auļi” un skaņu ierakstu studijas “Lauska” vadītājs Kaspars Bārbals dalījās ar savu pieredzi dūdu pielāgošanai profesionālai koncertdarbībai. Ar savu pieredzi un prasmēm dalījās arī kopas “Suitu dūdenieki” pirmais skolotājs un viens no pirmajiem atjaunotās dūdu tradīcijas celmlaužiem Latvijā Eduards Klints. Tāpat visi projekta partneri iepazīstināja ar savas valsts dūdām, to uzbūvi un demonstrēja spēli.
Pirmās dienas noslēgumā projekta vadības grupas tikšanās un tad jau ceļš uz sniegoto Kurzemi.
Otrajā dienā partneri iepazina Suitu novada galvaspilsētu Alsungu. Alsungas Amatu mājā partneri tika iepazīstināti ar biedrības “Suitu kultūras mantojums” aktivitātēm un īpaši – dūdu tradīcijas atjaunošanu Suitu novadā un biedrības organizētajiem pasākumiem. Dalībnieki bija ļoti priecīgi par iespēju piedalīties dažādajās Ziemassvētku rūķu darbnīcās – tika ceptas piparkūkas, darināti puzuri, vaska sveces un svētku rotājumi. Spēlmaņu krogā projekta partneriem bija suitu ēdienu meistarklase. Dienas noslēgumā Alsungas kultūras namā viesu un suitu ansambļu kopīga vakarēšana ar nelielu koncertu, sadziedāšanos un dančiem. Viesi priecājās arī par bērnu grāmatiņu “Suitu alfabēts ar uzdevumiem”, kas arī tika prezentēta šajā vakarā. Pasākums bija pieejams Facebook Live, un ieraksts publicēts Biedrība Suitu kultūras mantojums kontā. Paldies par to Kristapam Vītoliņam!
Trešajā dienā viesi devās uz kopas “Suitu dūdenieki” vadītāja Jura Lipšņa dūdu darbnīcu pie viņa mājās un dalījās ar praktiskiem padomiem dūdu izgatavošanā. Viesus patīkami pārsteidza kvalitatīvie suvenīri Suitu tirgū un Suitu amatniecības un mākslas telpā “Rija”. Tālāk ceļš veda uz Maģajiem suitiem – Jūrkalni, kur laipni tika sagaidīti Jūrkalnes Tautas namā. Pēc vizītes Vētru muzejā un dūdu spēles ziemotās jūras krastā, kā arī vietējās saimnieces Taigas Reķes tradicionālajām suitu pusdienām pēdējais kopīgais pasākums – atvērtā dūdu meistarklase/ diskusija.
Nākošais projekta mācību pasākums plānots 2023.gada aprīļa sākumā Gruzijā.
2022.gadā biedrība Suitu kultūras mantojums īsteno Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansēto projektu Suitu tradīciju apguve ğimenēm. Projekta laikā tiek organizētas vairākas aktivitātes ar mērķi – iegūt zināšanas un prasmes par četru svētku – Jāņu, Zāļu dienas, Miķeļu un Ziemassvētku tradīcijām, kas raksturīgas šo svētku svinēšanā tieši suitu novadā.
1. pasākums – Suitu Jāņu dienas tradīcijas
Lai arī pasākuma diena bija lietaina, tomēr tas netraucēja Jāņubērniem brist pļavā un lasīt jāņuzāles, kā arī uzzināt daudz noderīga par mūsu dabas veltēm zinošās augu sievas Līgas Reiteres vadībā. Pēc tam kopā ar Līgu tika meistaroti brīnumskaisti vainagi – kā izrādās, vainagus var pīt dažādos veidos.
Suitu saimniece Skaidrīte Nagliņa, kura laipni uzņēma jāņubērnus savās mājās Zeijās, dalījās ar savu dzimtas mantojumu – īpašo Jāņu siera recepti, kā arī cienāja ar gardiem ar suitiem tik zināmajiem svētku raušiem un savulaik tik uz svētkiem cepto gardumu – baltmaizi.
Ilga Leimane un etnogrāfiskais ansamblis Suitu sievas dalījās savās atmiņās par suitu tradīcijām gatavojoties svētkiem un svētku svinēšanu, kā arī mācīja suitu dančus un rotaļas.
Pasākums notika 2022.gada 18.jūnijā suitu saimnieces Skaidrītes Nagliņas Zeiju mājas saimniecībā.
2. pasākums – Suitu danči un rotaļas
28. jūnijā neilgi pēc Jāņiem, Bērzkalnu ciema Stirnu māju pagalmā, notika jau otrs projekta pasākums ar suitu dančiem un rotaļām. Pasākumu vadīja Ilga Leimane ar etnogrāfisko ansambli Suitu sievas.
Pasākuma laikā dalībnieki dziedāja suitu apdziedāšanas dziesmas, dejoja suitu dančus un spēlēja senās rotaļas Mēs ejam pār veco Rīgas tiltu, Pūt vējiņi. Tā kā pasākumā piedalījās arī pirmskolas vecuma bērni, tad neizpalika arī bērniem tik iemīļotā rotaļa Kas dārzā.
3. pasākums – Suitu Zāļu dienas tradīcijas
27.jūlijā Alsungā pie tējas namiņa Sapņotava notika pasākums par suitu Zāļu dienas tradīcijām. Pasākuma laikā tikāmies ar Līgu Reiteri un pr. Andri Vasiļevski, lai ieklausītos viņu stāstījumā, kādus augus ievākt un uzglabāt, kā arī par senu baznīcas tradīciju izzināt un novērtēt dabas veltes.
Pēc Līgas Reiteres ieteikuma no atnestajiem augiem gatavojām derību pušķi, kas atgādina par noslēgto derību starp Dievu un cilvēkiem. Derību pušķis tiek veidots visās varavīksnes krāsās. Gatavojot derību pušķi tajā tiek likti visi tie augi, kas aug tepat mūsu apkaimē un ir noderīgi mūsu veselībai. Augi, kurus varam kaltēt un vēlāk izmantot pēc nepieciešamības. Ar senajām baznīcas tradīcijām un liecībām no vēstures dalījās pr.Andris Vasiļevskis. Savulaik suiti Zāļu dienā 15.augustā, devās tādā kā svētceļojumā uz Jūrkalnes baznīcu, kad ņēma līdzi savas dabas veltes, tai skaitā zāļu pušķus, lai tos pasvētītu baznīcā.
600
pasākums – Suitu Miķeļdienu tradīcijas
Viena no senām suitu tradīcijām ir Miķeļos izrotāt Alsungas sv.ercenģeļa Miķeļa baznīcu ar ozollapu vītnēm. Tādēļ arī šogad, lai turpinātu šo tradīciju dienu pirms Miķeļiem pulciņš ļaužu rosījās pie Alsungas sv.Miķeļa baznīcas, lai uzpostu baznīcu svētkiem. Ozollapu vītnes pīšanas prasmes varēja apgūt kopā ar Lailu Puķīti un citām prasmīgām vītņu pinējām.
24. septembrī, kad uz Miķeļa svētkiem Alsungā sabrauc viesi, tuvi un tāli radi, tad šogad svētku tirdziņa laikā, kas notika Alsungas pils pagalmā pasākuma dalībnieki varēja arī iepazīt un uzdejot suitu tradicionālos dančus un spēlēt suitu rotaļas kopā ar Ilgu Leimani un etnogrāfisko ansambli Suitu sievas.
5. pasākums – Suitu Ziemassvētku tradīcijas notiks šā gada decembrī! Pasākuma plānā ir cept un rotāt piparkūkas, gatavot maskas ķekatām, dziedāt suitu dziesmas un iet rotaļās.
Alsungas biedrības Suitu kultūras mantojums valdes loceklis, folkloras kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis piedalījies 6. Starptautiskajā dūdu konferencē, kas 11.-13. martā notika Ņukāslā, Lielbritānijā.
Brauciens uz konferenci, ko ik otro gadu rīko Starptautiskā dūdu organizācija (International Bagpipe Organisation – SDO), noticis ar Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu biedrības Suitu kultūras mantojums (SKM) īstenotā projektā Dalība 6. Starptautiskajā dūdu konferencē un priekšlasījums Latvian Bagpipes – Dūdas or Somas Stabules. Konference notika Ņūkāslas Universitātes Karaļa zālē (King’s Hall).
Jubilejas gads
Šī gada martā Starptautiskā dūdu organizācija svin desmit gadu jubileju, un tās sesto konferenci nolemts rīkot Lielbritānijā – turpat, kur notika pirmā. Jau pērnā gada otrajā pusē izsludināta pieteikšanās uz priekšlasījumiem. Saņēmu uzaicinājumu no SDO prezidentes Kasandras Balbaras pieteikt arī savu tēmu, stāsta J.Lipsnis. Es gan neesmu profesionāls pētnieks, bet mani ļoti interesē viss, kas saistās ar dūdu spēli un šī instrumenta vēsturi, turklāt iedrošināja kolēģi no biedrības SKM – dūdu spēles tradīcijas saglabāšana un attīstība ir viena no mūsu prioritātēm. Jau četras reizes esam sarīkojuši Latvijas dūdenieku saietu suitos, un, gatavojoties šiem pasākumiem, ir nācies iedziļināties dūdu spēles vēstures faktos gan par suitu novadu, gan Latviju, daudz informācijas iegūts arī no saietu viesiem – ikreiz uzaicinām kādu lektoru, kurš mūsu jomā ir ļoti zinošs.
Tradīcijas var atdzīvināt
Savā priekšlasījumā biju iekļāvis ieskatu Latvijas dūdu vēsturē, kas ir gana sena, jo sniedzas līdz pat 16. gadsimtam, kad hronikās parādās ziņas par dūdām kā zemnieku iecienītāko mūzikas instrumentu, bet vienlaikus, velkot paralēles starp situāciju Latvijā un suitu novadā, vēlējos parādīt, ka tradīcija, kas šķiet pilnīgi izzudusi, tomēr ir atjaunojama, ja vien ir cilvēki, kuri par to deg. Kā zināms, Latvijā dūdu spēle izzuda, jo 19. gadsimtā t.s. brāļu draudzes (hernhūtieši) sistemātiski šo instrumentu iznīcināja, it īpaši Vidzemē, jo uzskatīja, ka tā radītais troksnis nav no Dieva, bet gan no nelabā, savukārt vēlāk dūdu mūziku no aprites izspieda vijoles un ermoņikas, kuru skanējums bija stabilāks, plašāks. Tikai dažos Kurzemes katoļu apvidos, it sevišķi suitu novadā, vēl 20. gs. 30. gados bija sastopami dūdenieki, par pazīstamāko tiek uzskatīts alšvandznieks Pēteris Šeflers (1861-1945), kura spēle 1935. gadā iemūžināta pirmajā latviešu skaņu spēlfilmā “Dzimtene sauc jeb Kāzas Alšvangā.
Dūdu spēle Latvijā atsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad daži entuziasti no folkloras kopas Skandinieki ieguva pāris igauņu dūdu un sāka tās izmantot savos priekšnesumos. Uz suitu dūdu atjaunošanu bija jāgaida vēl 40 gadu.
Ap 2008. gadu, kad, gatavojot pieteikumu Suitu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, tika veikta saglabājušos un izzudušo kultūras vērtību inventarizācija, un suitu kopiena secināja, ka dūdu spēle diemžēl ir neatgriezeniski zudusi. Tomēr līdzīgi kā Latvijas gadījumā gadījās cilvēki, kuri domāja citādi – 2013. gada sākumā suitu katoļu draudžu prāvests Andris Vasiļevskis suitu kopienai uzdāvināja Eduarda Klinta izgatavotas dūdas, bet šodien dūdas Alsungā spēlē jau apmēram 1% iedzīvotāju (13 no 1300 alsundznieku). Kas vēl svarīgi – dūdas Alsungā tiek ne tikai spēlētas, bet pamazām esam tikuši arī līdz to izgatavošanai.
2022. gada martā biedrība Suitu kultūras mantojums ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja projektu Dalība un priekšlasījums LATVIAN BAGPIPES – Dūdas or Somas Stabules 6. Starptautiskajā dūdu konferencē Ņukāslā, Lielbritānijā (The Sixth International Bagpipe Conference, Newcastle, UK). Šajā projektā biedrības valdes loceklis, folkloras kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis piedalījās konferencē, kur uzstājās ar priekšlasījumu par latviešu dūdām. Šeit viņa prezentācija (angļu valodā).
Izmantoti Latvijas Valsts vēstures muzeja materiāli, kā arī Valda Muktupāvela lekcija 4. Latvijas dūdenieku saietā suitos 2021. gada augustā.
Īstenots VKKF līdzfinansēts projekts Atbalsts biedrības “Suitu kultūras mantojums” aktivitātēm 2021.gadā:
Suitu novadpētniecības un stāstniecības aktivitātes. Organizētas 12 novadpētniecības ekspedīcijas pie suitiem gan suitu novadā, gan ārpus tā (Kuldīgā, Aizputē u.c.), apciemojot vecākās paaudzes suitus un fiksējot viņu stāstus par suitu novada vēsturi, kultūru, sadzīvi utt. Ar šīm aktivitātēm nodarbojās biedrības valdes locekles Kristīne Vasiļevska – Stepanova un Māra Rozentāle. Projektā finansēts arī Kristīnes Vasiļevskas – Stepanovas organizētais darbs valdes un biedrības kopsapulču organizēšanā, kā arī Māras Rozentāles darbs ar biedrības grāmatvedību un lietvedību.
mājas lapas www.suitunovads.lv satura aktualizēšana, informācijas sagatavošana un ievietošana mājas lapā. Sabiedrisko attiecību nodrošināšana – atjaunota un aktualizēta informāciju par biedrības darbību mājas lapā www.suitunovads.lv, sagatavotas publikācijas un preses relīzes medijiem utt. Ar to biedrībā nodarbojās valdes loceklis Juris Lipsnis. Kopējais projekta finansējums 5000 euro.
Erasmus+ programmas Stratēģisko partnerību projekts ar partneriem no Īrijas, Spānijas, Zviedrijas un Slovākijas One voice-many stories; storytelling as a vehicle for social inclusion and active citizenship, kas tiks īstenots līdz 31.08.2023. Šajā projektā biedrība mācās no sadarbības partneriem labās prakses piemērus un metodes stāstniecības aktivitāšu īstenošanai dažādās valstīs. Šis projekts veiksmīgi papildina biedrības vietējās stāstniecības aktivitātes. Projekta vadītāja Māra Rozentāle, biedrības finansējums projektā 21980 euro.
Attēlā: projekta pirmais virtuālais mācību pasākums.
Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība Nr.8.3.4.0/16/I/001 Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai projekts Suitu jaunieši var!, kurš tika sākts 2019. – 2020.gadā, taču tika pabeigts 2021.gadā (īstenošana pārcelta dēļ Covid-19), kurā līdz 20 suitu jauniešu uzlaboja zināšanas par suitu tradīcijām dažādās apmācībās un kopīgā ekspedīcijā uz seno suitu svētceļojumu vietu Kalvāriju Lietuvā. Projekta vadītāja ir biedrības biedre Ilze Poriķe, projekta kopējais finansējums 4600 euro.
Attēlā: Suitu jaunieši ar skolotājiem ekspedīcijas laikā
VKKF līdzfinansēts projekts 4. Latvijas dūdenieku saiets suitos. 2021.gadā biedrība organizēja jau 4.Latvijas dūdenieku saietu suitos (šādi saieti notiek notiek jau kopš 2018.gada un pulcē ap 20 – 25 dūdu entuziastu no visas Latvijas), lai kopā papildinātu zināšanas par dūdu spēli un instrumenta izgatavošanu ekspertu vadībā, kā arī kopīgi koncertētu suitos. VKKF finansējums 1000 euro, Alsungas novada domes līdzfinansējums 380 euro. Projekta vadītājs Juris Lipsnis.
VKKF Kurzemes kultūras programmas līdzfinansēts projekts Suitu amatu dienas. Pirmoreiz Alsungā, sadarbībā ar biedrību Suitu amatnieki tika organizētas Suitu amatu dienas – pasākums, kurā suitu amatnieki divu dienu garumā organizēja 12 dažādas meistardarbnīcas Alsungā, kā arī meistardarbnīcu vadītāju un dalībnieku izveidoto darbu izstādi. VKKF finansējums 2000 euro, Alsungas novada domes līdzfinansējums 300 euro. Projekta vadītāja Kristīne Vasiļevska – Stepanova.
LNKC finansēts projekts Pasākumi suitu kultūrtelpas stiprināšanai un popularizēšanai (tiks īstenots līdz 2021.gada beigām):
Pasākumi tradicionālo bungu izgatavošanas un spēles veicināšanai suitos – celma bungu un sietiņbungu izgatavošanas darbnīcas, dūdu spēles meistarklases ar mūziķi Mārtiņu Miļevski, programmas sagatavošana nelielam koncertam kopā ar kopu Suitu dūdenieki;
Suitu spēļu izgatavošana – spēles Suitu papīra lelles satura izstrāde (mākslinieks pr. Andris Vasiļevskis), bukleta izdruka 50 eks. Kopējais LNKC finansējums 2930 euro.
VKKF līdzfinansēts projekts Suitu delegācijas dalība Giorgi Garaqanidzes Tautas un baznīcas mūzikas festivālā Gruzijā”, kurā suitu delegācija un etnomuzikoloģe Zane Šmite piedalījās gan festivāla zinātniskajā konferencē, lai iepazīstinātu konferences dalībniekus ar suitu un Latvijas tradicionālās kultūras daudzveidību, gan arī festivāla koncertos un citos pasākumos, tādejādi veicinot suitu un Latvijas kultūras popularizēšanu. VKKF finansējums 2800 euro, dalībnieku un biedrības līdzfinansējums 2230 euro.
Dalība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīklā (https://safeguardingpractices.com/the-nordic-and-baltic-network-on-intangible-cultural-heritage/). Biedrības valdes locekle Māra Rozentāle darbojas šajā tīklā darbības komitejas sastāvā. Tīkla provizoriskais mērķis ir dalīties ar labo praksi, tajā var piedalīties visas ieinteresētās personas un jomas, kas darbojas saskaņā ar UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību. 2021./ 2022. gadā sadarbības tīkla ietvaros tiek īstenots Nordic Culture Point programmas finansēts projekts sadarbības aktivitāšu veicināšanai, kurā tiek organizēti vairāki vebināri ar NMK saglabāšanu un popularizēšanu saistītām tēmām, uzlabota publicitāte par tīkla dalībvalstu nemateriālo kultūras mantojumu un labās prakses piemēriem, kā arī īstenoti organizāciju darbinieku pieredzes apmaiņas pasākumi. Biedrības valdes locekļi Māra Rozentāle un Juris Lipsnis piedalījās šādos pieredzes apmaiņas pasākumos uz Kihnu salu Igaunijā un Zviedriju pieredzes apmaiņā pie nevalstiskajām organizācijām. Nordic Culture Point finansējums 1200 euro.
Attēlā: Juris Lipsnis, prezentējot biedrības “Suitu kultūras mantojums” darbību Zviedrijā.
Alsungas novada domes projektu konkursa Mēs – Alsungai! projekts Alsungas pils ZA ēkas logu vizuālā tēla uzlabošana. Projektā tika uzlabots Alsungas pils ZA ēkas vizuālais izskats, izveidojot un uzstādot apdrukātus banerus pils logu ailēs. Projekta finansējums 433,90 euro.
Dalība UNESCO ziņojuma sagatavošanā. Sadarbībā ar biedrību Etniskās kultūras centrs “Suiti” biedrība iesaistījās periodiskā UNESCO ziņojuma sagatavošanā, sniedzot pārskatu par biedrības organizētajām aktivitātēm suitu kultūras mantojuma saglabāšanā, Suitu Kultūrtelpas glābšanas plāna ietvaros.
Sagatavots pieteikums Erasmus+ programmas maza mēroga sadarbības projektam ar partneriem no Slovākijas, Spānijas, Polijas, Horvātijas un Itālijas The Network of European Bagpipers, kurā plānots veidot Eiropas mēroga dūdenieku sadarbības tīklu labās prakses pieredzes apmaiņai. Biedrība projektā ir vadošais partneris, īstenošanas periods 01.04.2022. – 31.03.2024. Kopējais projekta finansējums 60 000 euro.
Biedrība Suitu kultūras mantojums īstenojusi Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētu projektu Suitu delegācijas dalība Giorgi Garaqanidzes Tautas un baznīcas mūzikas festivālā Gruzijā, kurā Suitu sievas un Suitu dūdenieki sadarbībā ar etnomuzikoloģi Zani Šmiti piedalījās Batumi Mākslas Valsts universitātes Mūzikas fakultātes organizētajā 16. Giorgi Garaqanidzes Tautas un baznīcas mūzikas festivālā.
Festivāls un zinātniskā konference tā ietvaros norisinājās no 4.līdz 6.novembrim Batumi, Adžārijas reģionā Gruzijā. Festivāla programma bija daudzveidīga, ietverot gan etnomuzikoloģes Zanes Šmites prezentāciju par latviešu, tostarp, suitu, tradicionālo mūziku zinātniskā konferencē, gan arī uzstāšanos vairākos koncertos.
Projekts deva iespēju popularizēt suitu un visas Latvijas bagāto tradicionālās mūzikas mantojumu, kā arī iegūt jaunus draugus, pieredzi un turpmākas sadarbības plānus. VKKF līdzfinansējums projektam 2800 euro.
Biedrība Suitu kultūras mantojums ir iesaistījusies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīklā (The Nordic and Baltic network on Intangible Cultural Heritage). Sadarbības tīkls tika izveidots 2019. gada 13. jūlijā Kaustinenas (Somija) nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) seminārā. Tīkla provizoriskais mērķis ir dalīties ar labo praksi par sabiedrības iesaistīšanos plašākā mērogā. Neformālais tīkls paredz regulāras sanāksmes, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas un jomas, kas darbojas saskaņā ar UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību. Sadarbības tīklu koordinē Matti Hakamäki – Somu Folkmūzikas institūta (Kaustinena) direktors.
2021.gadā sadarbības tīkla ietvaros tiek īstenots Nordic Culture Point programmas finansēts projekts sadarbības aktivitāšu veicināšanai, kurā tiek organizēti vairāki vebināri ar NMK saglabāšanu un popularizēšanu saistītām tēmām, uzlabota publicitāte par tīkla dalībvalstu nemateriālo kultūras mantojumu un labās prakses piemēriem, kā arī īstenoti organizāciju darbinieku pieredzes apmaiņas pasākumi.
Informācija par sadarbības tīklu un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu labās prakses piemēriem pieejama mājas lapā https://safeguardingpractices.com, kā arī Facebook grupā The Nordic and Baltic network on Intangible Cultural Heritage.
