Par folkloras kopas “Suitu dūdenieki” aizsākumu uzskatāms 2013. gads, kad suitu priesteris Andris Vasiļevskis uz Alsungu atveda pirmās dūdas. Bet pirmo publisko uzstāšanos kopa piedzīvoja 2014. gada jūnijā, Starptautiskajā burdona festivālā Alsungā, tāpēc šogad svin 10 gadu jubileju!
Ja svinības, tad jādanco – un, tā kā dūdas tradicionāli ir danču pavadījuma instruments, tad pirmais kopas “Suitu dūdenieki” mūzikas albums veltīts tieši suitu danču tradīcijai. Kāpēc trīs apaļi mēneši? Suiti aktīvi darbojas arī starptautiski, un albumā iekļauts suitu meldiņš “Apaļais mēness” ne tikai tradicionālajā kopas “Suitu dūdenieki” izpildījumā, bet iekļautas arī sadarbības partneru no Spānijas (Sergi Llena Mur) un Gruzijas (Giorgi Gordeladze) aranžijas.
Biedrība “Suitu kultūras mantojums”, kas aktīvi atbalsta kopas darbību, aicina ikvienu uz pasākumiem Alsungas kultūras namā (Ziedulejas ielā 1, Alsungā) sestdien, 2024.gada 15.jūnijā plkst.19:
Folkloras kopas “Suitu dūdenieki” 10 gadu jubilejas svinības
Pirmā kopas mūzikas albuma “Trīs apaļi mēneši. Suitu dūdu danči” prezentācija
Septītā Latvijas dūdenieku saieta suitos dalībnieku koncerts
Suitu danču nakts kopā ar Rīgas Danču klubu un kapelu “Alšvangas spēlmaņi”
Laipni aicināti svinēt kopā!
Pasākumus līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un biedrība “Suitu kultūras mantojums”
Biedrība “Suitu kultūras mantojums” lepojas ar tās biedra Grigorija Rozentāla izveidoto ““Dīķenieku” senlietu krātuvi” – privātu, dzimtas mājās speciāli būvētā ēkā izveidoto, seno lietu ekspozīciju. Kas ir labs piemērs tam, kā ikvienā viensētā ir iespējams saglabāt dzimtas materiālo vēsturi un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Šī nav pirkta kolekcija kolekcionēšanas kaislības pēc. Katra lieta tajā ir savulaik mājās iegādāta funkcionālu uzdevumu veikšanai un ir saistīta ar dzimtas vēsturi.
Ekspozīcija ir labas prakses piemērs, kas ir pieejams ierobežotai publiskai apskatei ar mērķi, ka varbūt tēmā ieinteresēti cilvēki iedvesmosies un darīs ko līdzīgu arī citās viensētās. Kurās varbūt arī viņiem šobrīd šķiet, ka nekā jau īpaša nav.
Tās apskate īpašnieka pavadībā ir iespējama, iepriekš sazinoties ar biedrības pārstāvjiem vai Grigoriju Rozentālu personīgi (m.29196396).
Alsungas biedrības Suitu kultūras mantojums valdes loceklis, folkloras kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis piedalījies 6. Starptautiskajā dūdu konferencē, kas 11.-13. martā notika Ņukāslā, Lielbritānijā.
Brauciens uz konferenci, ko ik otro gadu rīko Starptautiskā dūdu organizācija (International Bagpipe Organisation – SDO), noticis ar Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu biedrības Suitu kultūras mantojums (SKM) īstenotā projektā Dalība 6. Starptautiskajā dūdu konferencē un priekšlasījums Latvian Bagpipes – Dūdas or Somas Stabules. Konference notika Ņūkāslas Universitātes Karaļa zālē (King’s Hall).
Jubilejas gads
Šī gada martā Starptautiskā dūdu organizācija svin desmit gadu jubileju, un tās sesto konferenci nolemts rīkot Lielbritānijā – turpat, kur notika pirmā. Jau pērnā gada otrajā pusē izsludināta pieteikšanās uz priekšlasījumiem. Saņēmu uzaicinājumu no SDO prezidentes Kasandras Balbaras pieteikt arī savu tēmu, stāsta J.Lipsnis. Es gan neesmu profesionāls pētnieks, bet mani ļoti interesē viss, kas saistās ar dūdu spēli un šī instrumenta vēsturi, turklāt iedrošināja kolēģi no biedrības SKM – dūdu spēles tradīcijas saglabāšana un attīstība ir viena no mūsu prioritātēm. Jau četras reizes esam sarīkojuši Latvijas dūdenieku saietu suitos, un, gatavojoties šiem pasākumiem, ir nācies iedziļināties dūdu spēles vēstures faktos gan par suitu novadu, gan Latviju, daudz informācijas iegūts arī no saietu viesiem – ikreiz uzaicinām kādu lektoru, kurš mūsu jomā ir ļoti zinošs.
Tradīcijas var atdzīvināt
Savā priekšlasījumā biju iekļāvis ieskatu Latvijas dūdu vēsturē, kas ir gana sena, jo sniedzas līdz pat 16. gadsimtam, kad hronikās parādās ziņas par dūdām kā zemnieku iecienītāko mūzikas instrumentu, bet vienlaikus, velkot paralēles starp situāciju Latvijā un suitu novadā, vēlējos parādīt, ka tradīcija, kas šķiet pilnīgi izzudusi, tomēr ir atjaunojama, ja vien ir cilvēki, kuri par to deg. Kā zināms, Latvijā dūdu spēle izzuda, jo 19. gadsimtā t.s. brāļu draudzes (hernhūtieši) sistemātiski šo instrumentu iznīcināja, it īpaši Vidzemē, jo uzskatīja, ka tā radītais troksnis nav no Dieva, bet gan no nelabā, savukārt vēlāk dūdu mūziku no aprites izspieda vijoles un ermoņikas, kuru skanējums bija stabilāks, plašāks. Tikai dažos Kurzemes katoļu apvidos, it sevišķi suitu novadā, vēl 20. gs. 30. gados bija sastopami dūdenieki, par pazīstamāko tiek uzskatīts alšvandznieks Pēteris Šeflers (1861-1945), kura spēle 1935. gadā iemūžināta pirmajā latviešu skaņu spēlfilmā “Dzimtene sauc jeb Kāzas Alšvangā.
Dūdu spēle Latvijā atsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad daži entuziasti no folkloras kopas Skandinieki ieguva pāris igauņu dūdu un sāka tās izmantot savos priekšnesumos. Uz suitu dūdu atjaunošanu bija jāgaida vēl 40 gadu.
Ap 2008. gadu, kad, gatavojot pieteikumu Suitu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, tika veikta saglabājušos un izzudušo kultūras vērtību inventarizācija, un suitu kopiena secināja, ka dūdu spēle diemžēl ir neatgriezeniski zudusi. Tomēr līdzīgi kā Latvijas gadījumā gadījās cilvēki, kuri domāja citādi – 2013. gada sākumā suitu katoļu draudžu prāvests Andris Vasiļevskis suitu kopienai uzdāvināja Eduarda Klinta izgatavotas dūdas, bet šodien dūdas Alsungā spēlē jau apmēram 1% iedzīvotāju (13 no 1300 alsundznieku). Kas vēl svarīgi – dūdas Alsungā tiek ne tikai spēlētas, bet pamazām esam tikuši arī līdz to izgatavošanai.
2022. gada martā biedrība Suitu kultūras mantojums ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja projektu Dalība un priekšlasījums LATVIAN BAGPIPES – Dūdas or Somas Stabules 6. Starptautiskajā dūdu konferencē Ņukāslā, Lielbritānijā (The Sixth International Bagpipe Conference, Newcastle, UK). Šajā projektā biedrības valdes loceklis, folkloras kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis piedalījās konferencē, kur uzstājās ar priekšlasījumu par latviešu dūdām. Šeit viņa prezentācija (angļu valodā).
Izmantoti Latvijas Valsts vēstures muzeja materiāli, kā arī Valda Muktupāvela lekcija 4. Latvijas dūdenieku saietā suitos 2021. gada augustā.
2021. gadā biedrība plāno īstenot virkni projektu un pasākumu suitu kultūras saglabāšanai un popularizēšanai.
Biedrība Suitu kultūras mantojums ir dibināta 2013. gadā. Tajā apvienojušies biedri, kuriem ir svarīgi saglabāt suitu kultūras mantojuma vēsturiskās vērtības. Tādēļ biedrības darbības pamatmērķi ir:
• Sekmēt suitu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti, restaurāciju un saglabāt to nākamajām paaudzēm; • Veicināt tūrisma aktivitātes un kultūras mantojuma pieejamību plašākam sabiedrības lokam; • Nodrošināt sabiedrībai pieejamu informāciju par suitu kultūras un mākslas pieminekļu vērtībām un to nozīmi suitu kultūrvidē; • Veicināt sabiedrības, tai skaitā, bērnu un jauniešu, līdzdalību kultūras mantojuma saglabāšanā; • Veicināt mūžizglītības aktivitātes.
