Skip to content Skip to left sidebar Skip to right sidebar Skip to footer

Projekti 2022

Suitu tradīciju apguve ğimenēm

2022.gadā biedrība Suitu kultūras mantojums īsteno Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansēto projektu Suitu tradīciju apguve ğimenēm. Projekta laikā tiek organizētas vairākas aktivitātes ar mērķi – iegūt zināšanas un prasmes par četru svētku – Jāņu, Zāļu dienas, Miķeļu un Ziemassvētku tradīcijām, kas raksturīgas šo svētku svinēšanā tieši suitu novadā.

1. pasākums – Suitu Jāņu dienas tradīcijas

Lai arī pasākuma diena bija lietaina, tomēr tas netraucēja Jāņubērniem brist pļavā un lasīt jāņuzāles, kā arī uzzināt daudz noderīga par mūsu dabas veltēm zinošās augu sievas Līgas Reiteres vadībā. Pēc tam kopā ar Līgu tika meistaroti brīnumskaisti vainagi – kā izrādās, vainagus var pīt dažādos veidos.

Suitu saimniece Skaidrīte Nagliņa, kura laipni uzņēma jāņubērnus savās mājās Zeijās, dalījās ar savu dzimtas mantojumu – īpašo Jāņu siera recepti, kā arī cienāja ar gardiem ar suitiem tik zināmajiem svētku raušiem un savulaik tik uz svētkiem cepto gardumu – baltmaizi.

Ilga Leimane un etnogrāfiskais ansamblis Suitu sievas dalījās savās atmiņās par suitu tradīcijām gatavojoties svētkiem un svētku svinēšanu, kā arī mācīja suitu dančus un rotaļas.

Pasākums notika 2022.gada 18.jūnijā suitu saimnieces Skaidrītes Nagliņas Zeiju mājas saimniecībā.

2. pasākums – Suitu danči un rotaļas

28. jūnijā neilgi pēc Jāņiem, Bērzkalnu ciema Stirnu māju pagalmā, notika jau otrs projekta pasākums ar suitu dančiem un rotaļām. Pasākumu vadīja Ilga Leimane ar etnogrāfisko ansambli Suitu sievas.

Pasākuma laikā dalībnieki dziedāja suitu apdziedāšanas dziesmas, dejoja suitu dančus un spēlēja senās rotaļas Mēs ejam pār veco Rīgas tiltu, Pūt vējiņi. Tā kā pasākumā piedalījās arī pirmskolas vecuma bērni, tad neizpalika arī bērniem tik iemīļotā rotaļa Kas dārzā.

3. pasākums – Suitu Zāļu dienas tradīcijas

27.jūlijā Alsungā pie tējas namiņa Sapņotava notika pasākums par suitu Zāļu dienas tradīcijām. Pasākuma laikā tikāmies ar Līgu Reiteri un pr. Andri Vasiļevski, lai ieklausītos viņu stāstījumā, kādus augus ievākt un uzglabāt, kā arī par senu baznīcas tradīciju izzināt un novērtēt dabas veltes.

Pēc Līgas Reiteres ieteikuma no atnestajiem augiem gatavojām derību pušķi, kas atgādina par noslēgto derību starp Dievu un cilvēkiem. Derību pušķis tiek veidots visās varavīksnes krāsās. Gatavojot derību pušķi tajā tiek likti visi tie augi, kas aug tepat mūsu apkaimē un ir noderīgi mūsu veselībai. Augi, kurus varam kaltēt un vēlāk izmantot pēc nepieciešamības. Ar senajām baznīcas tradīcijām un liecībām no vēstures dalījās pr.Andris Vasiļevskis. Savulaik suiti Zāļu dienā 15.augustā, devās tādā kā svētceļojumā uz Jūrkalnes baznīcu, kad ņēma līdzi savas dabas veltes, tai skaitā zāļu pušķus, lai tos pasvētītu baznīcā.

600

  1. pasākums – Suitu Miķeļdienu tradīcijas

Viena no senām suitu tradīcijām ir Miķeļos izrotāt Alsungas sv.ercenģeļa Miķeļa baznīcu ar ozollapu vītnēm. Tādēļ arī šogad, lai turpinātu šo tradīciju dienu pirms Miķeļiem pulciņš ļaužu rosījās pie Alsungas sv.Miķeļa baznīcas, lai uzpostu baznīcu svētkiem. Ozollapu vītnes pīšanas prasmes varēja apgūt kopā ar Lailu Puķīti un citām prasmīgām vītņu pinējām.

24. septembrī, kad uz Miķeļa svētkiem Alsungā sabrauc viesi, tuvi un tāli radi, tad šogad svētku tirdziņa laikā, kas notika Alsungas pils pagalmā pasākuma dalībnieki varēja arī iepazīt un uzdejot suitu tradicionālos dančus un spēlēt suitu rotaļas kopā ar Ilgu Leimani un etnogrāfisko ansambli Suitu sievas.

5. pasākums – Suitu Ziemassvētku tradīcijas notiks šā gada decembrī! Pasākuma plānā ir cept un rotāt piparkūkas, gatavot maskas ķekatām, dziedāt suitu dziesmas un iet rotaļās.

Uz tikšanos Ziemasvētku tradīciju pasākumā!

Tālrunis saziņai 29555637 (Kristīne)

Projektu līdzfinansē :

Suitu dūdas Lielbritānijā

Alsungas biedrības Suitu kultūras mantojums valdes loceklis, folkloras kopas Suitu dūdenieki vadītājs Juris Lipsnis piedalījies 6. Starptautiskajā dūdu konferencē, kas 11.-13. martā notika Ņukāslā, Lielbritānijā.

Brauciens uz konferenci, ko ik otro gadu rīko Starptautiskā dūdu organizācija (International Bagpipe Organisation – SDO), noticis ar Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu biedrības Suitu kultūras mantojums (SKM) īstenotā projektā Dalība 6. Starptautiskajā dūdu konferencē un priekšlasījums Latvian Bagpipes – Dūdas or Somas Stabules. Konference notika Ņūkāslas Universitātes Karaļa zālē (King’s Hall).

Jubilejas gads

Šī gada martā Starptautiskā dūdu organizācija svin desmit gadu jubileju, un tās sesto konferenci nolemts rīkot Lielbritānijā – turpat, kur notika pirmā. Jau pērnā gada otrajā pusē izsludināta pieteikšanās uz priekšlasījumiem. Saņēmu uzaicinājumu no SDO prezidentes Kasandras Balbaras pieteikt arī savu tēmu, stāsta J.Lipsnis. Es gan neesmu profesionāls pētnieks, bet mani ļoti interesē viss, kas saistās ar dūdu spēli un šī instrumenta vēsturi, turklāt iedrošināja kolēģi no biedrības SKM – dūdu spēles tradīcijas saglabāšana un attīstība ir viena no mūsu prioritātēm. Jau četras reizes esam sarīkojuši Latvijas dūdenieku saietu suitos, un, gatavojoties šiem pasākumiem, ir nācies iedziļināties dūdu spēles vēstures faktos gan par suitu novadu, gan Latviju, daudz informācijas iegūts arī no saietu viesiem – ikreiz uzaicinām kādu lektoru, kurš mūsu jomā ir ļoti zinošs.

Tradīcijas var atdzīvināt

Savā priekšlasījumā biju iekļāvis ieskatu Latvijas dūdu vēsturē, kas ir gana sena, jo sniedzas līdz pat 16. gadsimtam, kad hronikās parādās ziņas par dūdām kā zemnieku iecienītāko mūzikas instrumentu, bet vienlaikus, velkot paralēles starp situāciju Latvijā un suitu novadā, vēlējos parādīt, ka tradīcija, kas šķiet pilnīgi izzudusi, tomēr ir atjaunojama, ja vien ir cilvēki, kuri par to deg. Kā zināms, Latvijā dūdu spēle izzuda, jo 19. gadsimtā t.s. brāļu draudzes (hernhūtieši) sistemātiski šo instrumentu iznīcināja, it īpaši Vidzemē, jo uzskatīja, ka tā radītais troksnis nav no Dieva, bet gan no nelabā, savukārt vēlāk dūdu mūziku no aprites izspieda vijoles un ermoņikas, kuru skanējums bija stabilāks, plašāks. Tikai dažos Kurzemes katoļu apvidos, it sevišķi suitu novadā, vēl 20. gs. 30. gados bija sastopami dūdenieki, par pazīstamāko tiek uzskatīts alšvandznieks Pēteris Šeflers (1861-1945), kura spēle 1935. gadā iemūžināta pirmajā latviešu skaņu spēlfilmā “Dzimtene sauc jeb Kāzas Alšvangā.

Dūdu spēle Latvijā atsākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad daži entuziasti no folkloras kopas Skandinieki ieguva pāris igauņu dūdu un sāka tās izmantot savos priekšnesumos. Uz suitu dūdu atjaunošanu bija jāgaida vēl 40 gadu.

Ap 2008. gadu, kad, gatavojot pieteikumu Suitu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, tika veikta saglabājušos un izzudušo kultūras vērtību inventarizācija, un suitu kopiena secināja, ka dūdu spēle diemžēl ir neatgriezeniski zudusi. Tomēr līdzīgi kā Latvijas gadījumā gadījās cilvēki, kuri domāja citādi – 2013. gada sākumā suitu katoļu draudžu prāvests Andris Vasiļevskis suitu kopienai uzdāvināja Eduarda Klinta izgatavotas dūdas, bet šodien dūdas Alsungā spēlē jau apmēram 1% iedzīvotāju (13 no 1300 alsundznieku). Kas vēl svarīgi – dūdas Alsungā tiek ne tikai spēlētas, bet pamazām esam tikuši arī līdz to izgatavošanai.

Projektu atbalsta:

ERASMUS+ projekts stāstniecības jomā

Biedrība Suitu kultūras mantojums (SKM) sākusi īstenot jaunu Erasmus+ programmas Stratēģisko partnerību projektu One voice, many stories: storytelling as a vehicle for social inclusion and active citizenship.

Projekta Viena balss, daudz stāstu: stāstniecība kā sociālās iekļaušanas un aktīvas pilsoniskās dzīves virzītājspēks partneri ir pieaugušo izglītības organizācijas no Īrijas, Slovākijas, Zviedrijas un Spānijas. Projekta galvenās aktivitātes divu gadu garumā plānotas projekta partneru mācību vizītes projekta dalībvalstīs ar mērķi iepazīt labās prakses piemērus un metodoloģiju stāstniecības jomā katrā valstī un organizācijā.

Papildus projektā taps arī izglītojoši informatīvi materiāli mērķgrupām. Biedrības finansējums projektā 21980 euro.

Projektu pilnā apmērā finansē Eiropas Komisijas Erasmus+ programma.

About the project:

One voice, many stories- storytelling as a vehicle for social Inclusion and active citizenship project idea is a direct result of close working relationships forged between 5 partners from Irish, Spanish, Latvian, Slovakian and Swedish Adult Education organisations actively engaging and supporting marginalized learners.

We believe different social and cultural contexts of our organisations and our teaching and training activities will complement the work of this project. The Social and Health Education Project CLG in Cork, Ireland will take on the role of a Lead/Applicant organisation alongside project partners from The Suiti Cultural Heritage Foundation in Latvia, PROACADEMY in Slovakia, Centro de Educación de Personas Adultas ‘García Alix’ in Spain, and Sagobygden Museum of Legends in Sweden.

We chose as a central objective for this project the topic of Social Inclusion, additional focus will be placed on extending and developing the competences of educators and other personnel who support adult learners, as well as the social and educational value of European cultural heritage. The aim of this cross-sectoral project is to exchange ideas and best practice methods in relation to storytelling strategies, and methodologies used in the field of adult education in the context of social inclusion, and active citizenship.

Among the more specific objectives of this project are the following:

● To organise 5 successful transnational short-term joint staff training events (80 mobilities in total) to boost knowledge sharing between partner organisations, their staff, and indirectly among adult learners coming from disadvantaged backgrounds within our organisations.

● To dentify and share innovative integrated methods/approaches/storytelling techniques from each country used in the field of adult education (internationalisation of best practices), development of opportunities for empowerment of adult learners such as social inclusion and active citizenship, when using storytelling as the “vehicle” for that process.

● To promote a greater sense of European identity and belonging, cultural heritage within partnering organisations, our target groups and wider public while using the context of storytelling.