Kad vēl puika biju es, trādi rīdi rā,
To lūk saprast nespēju, trādi rīdi rā.
Kādēļ puiši naksniņā, trādi rīdi rā.
Iet pie meitām klētiņā.
Izdomājos šā un tā, trādi rīdi ral lal lā, nesaprotu it nekā, trādi rīdi rā.
Pavaicāju Miķelim -
Ko viņš dara klētiņā?
Miķelis labs draugs man bija,
Tas man visu pastāstīj:
Klētī tekot krējumiņš
Un vēl saldais medutiņs.
Es kā mazais kārumnieks
Naktī zagos klētiņā.
Netecēja krējumiņš,
Ne ar saldais medutiņš.
Nesapratu it nekā,
Kas tur tumsā notikās.
Miķelis Annai vaigus glaud,
Anna tā kā smej, kā raud.
Pēc tam abi sačukstas
Un, kā liekas, bučojas.
Te, lūk, ir tas krējumiņš
Un tas saldais medutiņš.
