Svētki
Izsenis lielākie svētki Suitu novadā ir bijuši saistīti ar baznicās patroniem. Jo šajā dienā parasti tika rīkots lielāks tirgus, vizitācijās ieradās bīskapi vai citas svarīgas baznīcas amatpersona, kas dievkalpojumiem piešķīra lielāku nozīmi. Alsungā jau vairākus gadsimtus baznīcas patrons ir svētais erceņģelis Miķelis. Līdz ar to gada lielākie svētki ir svinēti Miķeļa dienā, 29 septembrī, vai tai tuvākajā nedēļas nogalē.
Tā kā Gudeniekos ir svētā Jāņa katoļu baznīca, tad galvenie draudzes svētki iekrīt 24. jūnijā. Mazliet citādi ir Jūrkalnē, kur ir svētā Jāzepa katoļu baznīca. Un svētki būtu jāsvin Jāzepa dienā, kas ir 19. martā. Tomēr, tā kā šis datums var iekrist gavēņa laikā, kad katoļiem lielu svētku svinēšana nav atbalstāma, tad ir ticis nolemts svētkus svinēt Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā, kas iekrīt 15. augustā. Jūrkalnē šo dienu sauc par Zāļu dienu. Jo šajā dienā dievkalpojuma beigās tika svētīti līdzi paņemtie zāļu pušķi.
Svētku vēriens, protams, vienmēr bijis atkarīgs no pieejamā finansējuma, cilvēku uzņēmības un pašvaldības ieinteresētības. Vērienīgāka svētā Miķeļa dienas svinēšana Alsungā iesākās ar savas Alsungas novada pašvaldības izveidi 2009. gadā. Kāda būs šo svētku tālākā attīstība nākotnē, to rādīs laiks.
Burdona festivāls
Vēl viens pasākums, kurš ir uz suitu folkloru orientēts un reizi četros gados Suitu novadā pulcina daudz ļaužu ir starptautiskais Burdona festivāls. Mums pierastā tradicionālā suitu sieviešu ēēēēēōōōōō dziedāšana zinātniskajā terminoloģijā tiek dēvēta par burdonu. Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas (gan vokālās, gan instrumentālās) daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas jau pirmskristietisma perioda kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā ir sastopams Baltijā, Balkānos, Karpatos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies atsevišķi novadi, sava veida salas, kurās burdona tradīcijas nekad nav pārtrūkušas. Tādas sastopamas suitu zemē (Alsungā, Gudeniekos, Jūrkalnē), kā arī Bārtā, Nīcā, un atsevišķās vietās Latgalē.
Burdona festivālus organizē biedrība Etniskās kultūras centrs Suiti. Pirmais festivāls norisinājās 2004.gadā, otrais – 2007.gadā, trešais – 2010. gadā, ceturtais – 2014.gadā, bet piektais – 2017.gadā.
Starptautiskais burdona festivāls ir labs veids, kā tautas tradīciju, mantotu no paaudzes paaudzē, kā pārmantotu vērtību iedzīvināt mūsdienu lauku kultūrvidē un popularizēt to plašākā sabiedrībā Latvijā un aiz tās robežām. Nākotnē ir plānots šim festivālam iegūt CIOFF statusu (starptautiska tradicionālās kultūras festivālu organizācija pie UNESCO). Tas nozīmētu šim festivālam vēl lielāku prestižu un atpazīstamību. Latvijā līdz šim tāds statuss ir tikai starptautiskajam folkloras festivālam Baltica.