Skip to content Skip to left sidebar Skip to footer

Muzikanti

Nikolajs Heņķis (Freijs – Henke)

Datus apkopojusi Kristīne Vasiļevska-Stepanova (Februāris, 2024)

Saturs

  Nikolaja Henķa dzīves apraksts. (Dzimtas koks)

  Pieminekļu pārvaldes ziņojums 1935.g.

  Dati par Henķiem no Alsungas iedzīvotāju saraksta 1920-1940

  Dati no Ēdoles baznīcas reģistriem par Henķu dzimtu

Nikolaja Henķa- Freija nošu pieraksti

Fotogrāfijas ar Nikolaju Henķi

Izmantotie avoti

Nikolaja Henķa dzīves apraksts (dzimtas koks)

Nikolajs Freijs – Henķis pilnā vārdā  Theofils Nikolajs Leopolds dzimis 1866.gada 14. maijā, kā jaunākais dēls Ulriha Freija (1812-1878) un Augustas Aleksandras Vilhelmīnes Henkes ģimenē. Brāļi Ulrihs Frīdrihs Alberts (dz.1858.) Ādolfs Ulrihs (dz.1862.), Karls Nikolajs Rūdolfs (1864 -1882).   

Attēlā: Nikolaja Henķa dzimtas koks.

Bijis audējs, kurpnieks un izcils tautas muzikants. Bijis veikls dūdenieks, koklētājs un dziesmu teicējs. Kokles, dūdu (somu dūku) un āžraga spēles māku pārmantojis no vectēva. Karadienestā apguvis arī  vijoles un klarnetes spēli. Trīsdesmitajos gados Emīls Melngailis kopā ar Nikolaju Henķi, kā galveno vadītāju, rīkoja etnogrāfiskus koncertus, kuros piedalījās tautas dziedātāji un spēlētāji (koklētāji, stabulnieki, dūdu spēlētāji u.c.). [1] Koncerti notika  vairākās Latvijas pilsētās. Muziķu uzstāšanās iemūžināta Arnolda Cālīša „Latvijas filmu hronikās”. Henķa muzicēšana 1930. gados ieskaņota Latviešu Folkloras krātuves skaņuplatēs. Pie N.Heņķa vairākkārt viesojušies E.Melngailis, A.Salaks un citi tautas mūzikas materiālu vācēji. Mākslinieks Jēkabs Bīne muziķi Nikolaju Henķi iemūžinājis savā gleznā “Vecais koklētājs”. Nikolajs Henķis savam kolniekam Poriķim savulaik teicis: “Liec nost tās ādas, ņem kokli un uzspēlējam”. [2] Pats darinājis mūzikas instrumentus bijis viens no labākajiem kokļu meistariem Alsungā.

1992.gada 1.janvāra izdevums Latvju Mūzika, “Kokles to raksti un rotājumi” Rakta autore Īrisa Priedīte

Pēc Pieminekļu valdei atskaitē, E.Āboliņas, rakstītā 1935.gadā: “… Nelaiķa lietas (mūzikas instrumentus) mantojusi Anna Kulbergs ar kuru tas daudzus gadus kopā dzīvojis un kopā strādājis pie aušanas darbiem. Nelaiķis atstājis vairākus pašdarinātus mūzikas instrumentus:

1) kokli no 1872.gada,

2) vienu divkāršu kokli, 

3) vienas dūdas,

4) vienu niedras stabuli un vienu

5) izgrebtu koka tauri.

Bijušas arī nelielas ērģeles (Harmonijs), kuras nelaiķis nopircis 1911.g. no Sārnates skolas skolotāja, tās nesen viņa krustdēls Miķelis Henķis aizvedis uz savām mājām Alšvangas “Dangarājiem”. Bez minētām lietām nelaiķis vēl atstājis vienu misiņa saktu ar sarkaniem stikla akmeņiem, divas ādas jostas ar misiņa kalumiem un vienu paša rakstīti nošu burtnīcu. Nelaiķis esot izteicis vēlēšanos, lai lietas pēc viņa nāves pārdotu, veco kokli muzejam un par iegūto naudu uzceltu uz viņa kapa piemiņas zīmi. …”. Kā teikts atskaitē, tad pieminekļu valde atpirkusi abas kokles, dūdas, stabuli un apkaltu jostu. Kā dāvinājumu saņemts izgrebtā koka taure, nelaiķa rakstītā nošu burtnīca un dziesmu grāmata ar ierakstiem.

 Nikolaja Heņķa-Freija nošu burtnīca

Attēlā: Nikolaja Henķa-Freija nošu pieraksti

Nikolaja Henķa paša izgatavotās dūdas, kas pēc viņa nāves nodotas Pieminekļu pārvaldei.

Pieminekļu pārvaldes ziņojums 1935.g.

Dati par Heņķiem no Alsungas iedzīvotāju saraksta 1920-1940

Freijs Henke Teofils – Nikolajs-Leopolds, Ulriha dēls (1866.g. 14.V.Dz.Alšvangā.) (Pase izdota Alšvangas p.v.) (latvietis, katolis (domājams, ka kļūda pierakstos, jo kristīts Ēdoles luterāņu baznīcā un apglabāts Alsungas luterāņu “Dzēriņu” kapos.)).

Dzīves gājums:

1928.g. 23.IV. no “Dīķenieku b.” uz “Aceniekiem”, (187.lpp. Enķis Nikolajs, 62.g.vec.)

1929.g. 22.XI. No “Acenieka b.” uz “Kaula b.”

1932.g. 6.VII. No “Kaula b.” un “Acenieka b.”

1933.g. 10.VI. pārceļas uz “Spēlmaņa b.”

1934.g. 1.X. pārceļas uz Rīgu.

1934.g.21.XI. no Rīgas uz “Pīšļa m.”, miris 1934.g.5.XII.

Apglabāts Alsungā “Dzēriņu” kapsētā.

Dzīves biedre Anna Kulberģis dz.1875 30.IV. dz. Alšvangā, 1934.g.23.IV. atnākusi no “Kāpeniekiem”.

Anna Kulberga, Jēkaba dzimusi 1875.g.30.aprīlī [3]Alsungā “Šķitužos”, kristīta 1.maijā Alsungas katoļu baznīcā. Bijusi audēja.

Annas dzīves gājums:

                       1933.g. 23.IV. no “Aceniekiem”(96.lpp.) uz “Kāpeniekiem”(27.lpp.),

                       1934.g.23.IV. uz “Pīšļiem” (364.lpp.).

Alsungas karte ar iezīmētām mājvietām, kur savulaik dzīvojis Nikolajs Henķis.

“Dangaraja b.” (185.lpp.)

Henke Ulrih Frīdrihs, (Ulriha d.) (1858.20.X.-1.X.30.Alšvangā) (latv., katolis, dzimis Alšvangā.

              Anna Ulriha m. (dz.1898.12.XI.) 1929.g.23.IV. pārcēlusies uz “Sviķu m.”

              Miķels Ulriha d. ( 1892.23.XI. Alšvangā)

Henķis Jānis –Romualds (dz.1930.dec., Alšvangā, citu ziņu nav)

Henķis Anna –Margrieta (dz.1932.30.IV.-1932.01.X., Alšvangā)

Henķis Aivars Arnolds (dz. 1935.12.VII., Alšvangā)

“Sviķa Mucenieka m.”

Henķis Ādams, Ulriha dēls (dz.1895.24.IX. Alšvangā) sieva Anna Jāņa meita, Dz.Rentoviča? (dz.1896.30.dec.vai febr.) Alšvanga

              Antons Ādama d.(dz.1923.9.V., Alšv.)

              Voldis Ādama d. (dz. 1925.21.VI., Alšv)

              Emīlija Ādama m.(dz. 1926.18.VII., Alšv.)

Ģimene 1936.g. 23.IV. pārceļas uz “Sviķa Henke m.” Alsungā, kur ir vienīgie iedzīvotāji.

“Alšvangas mācītājmuižā” viens no daudziem ierakstiem:

Henķis Zenta-Sofija? Dz.1929.6.III. (It kā no Liepājas 1934.g.)

“Kaupja b.” (277.lpp.)

Henķis Ādolfs Augusta d. , dz. 18.II.1862.g. , Alšvangā. – m. 8..XII.1929.g.

Henķis Grieta Mārtiņa m, dz.1883.g. mirusi 1930.g. 

Ēdoles baznīcas reģistri

1858.g. kristīts Ulrihs Frīdrihs Alberts [Ulrich Friedrich],  māte Augusta Aleksandra Vilhelmīne Henke. [Augusta Alexandra Wilhelmine gab.Henk.] Tēvs Ulrihs Freijs no Gudenikiem [Ulrich Frey, Guddenieken] Liec.: Frīdrihs Gudēvičs [Friedrich Gudewitsch] un …. Kleinšmits. Kristīts Ēdoles baznīcā, 1866.g.oktobrī. (101.nr., 51.lpp.R.R.)

1862.g. kristīts Ādolfs Ulrich Freijs [Ulrich Frey] , Alšvanga “Ustupi”. Māte Augusta Vilhelmīne Henke, tēvs Ulrich Freijs. L. Andrejs Grundman ar sievu Annu. (Nr. 25., 93.lpp.R.R.)

1864.g. kristīts Karls Nikolajs Rūdolfs Freijs [Carl Nicolai Rudolf Frey]. , Ozolmuiža [Erchof], T. Ulrich Frey, M. Augusta Alexandra Wilhelmine Henke. Liec.: Carl Widau, Andrej Grungman un sieva Anna. (nr. 105., 114.lpp)

1866.g.kristīts Theofils Nikolajs Leopolds Freijs [Theophil Nicolai Leopld Frey]. Tēvs Ulrich Frey Allswangen, māte Augusta Aleksandra (Leopold) Vilhelmīne Henke. [Augusta Alexandra(Leopote) Wilhelmine gab.Henk.] Liec.: Miķelis Grenevičs [Grenewitz], Anna Grundmann.  Kristīts Ēdoles baznīcā. (49.nr., 132.lpp.R.R.)

Attēlā: Ūlrihs Frīdrihs Alberts Henķis dz.1858.g. Ēdoles lut.bazn.

Attēlā: Nikolajs Henķis kristību ieraksts 1866.g. Ēdoles lut.bazn. (49.nr., 132.lpp.R.R.)

Mirušie:

1878.g.

Ulrich Frey, Alšvanga/Eukof (66. gadu vecumā)

1882.g. miris Carl Frey Henk, “Ekhof, Alšvanga (18g.vecumā)

188….. g. septembrī mirusi Grieta Freija, no Ēdoles (66g.vecumā)

1904.g. mirusi Marija Olga Freija (3 ¾ gadu vecumā) (dz.1901.g.)

Laulātie : 

1857.g. Maria Teodora Wilhelmine no Aizputes ar Herman Christian Frei. (Nr.5., 18.lpp)

Nikolaja Henķa- Freija nošu pieraksti

Mazurka. Klungsta Poriķa.

Miķeļa Dziesmas. Lejas Krūmiņ. Vecais Kurlanders? tēvu laikos.

Veco laiku dancis no vecā Franča skrodera koklei. (3pirksti atbilst)

Polka(veca) Spēlmaņ Jāņa/ Polka vecā Freija

Tautas Zingis. “Mēs brālīši padziedami, mēs vienāi pulciņāi” (marš)

Valceris (valsis)

Polka

Valsis

Fotogrāfijas ar Nikolaju Henķi

Nikolajs Heņķis ar kokli 1934. gadā

Nikolajs Heņķis (pa labi) kopā ar dūdinieku Pēteri Šefleru no Alšvangas 

Teicēji un Latviešu folkloras krātuves darbinieki 20. gadsimta 20. gados.

Pirmā rinda no kreisās: 1. Emilis Melngailis, 2. Petruļa Buls, 3. Piparu Marģieta, 4. Ukseļu Maiņķe, 5. Ulmaņu Late, 6. Meklenburgu Dārta, 7. Nikolais Heņķis, 8. Kārlis Straubergs.  (Kristīnes Konrādes materiāli.)[1]


VII latvju vispārējie Dziesmu svētki 1931.gadā no 20. līdz 22.jūnijam Rīgā. No kreisās Jānis Poriķis (02.08.1909-25.02.1992) un Nikolajs Heņķis (1866–1934).

Nikolajs Henķis 2.rindā pirmais no labās.

 Nikolajs Henķis jaunībā Krievijas Impērijas armijas formastērpā 

Izmantotie avoti

Ēdoles luterāņu draudzes saraksti – www.raduraksti.lv/

Alsungas katoļu draudzes metrikas – https://suitunovads.lv/gallery-category/baznicas-gramatas/

Jura Lipšņa arhīva foto ar Henķa nošu pierakstiem.

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka – http://periodika.lv/

[1] http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:93038|article:DIVL382|query:kokles%20E%20Melngailis%20kokle%20

[2] Stāsta Valdis Muktepāvels.

[3] Alsungas iedzīvotāju sarakstā 1920-40. gadi minēts ka dzimusi 12.maijā

[4] https://garamantas.lv/lv/person/878112/Nikolajs-Henkis