Kulinārais mantojums

Suitu kulinārais mantojums, kuru esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, pamazām izzūd no mūsu ikdienas dzīves. Suitiem nav bijuši savi karaļi, nav bijuši savi aristokrāti. Līdz ar to suitu ēdieniem var pietrūkt lielo tautu ēdienu izsmalcinātības. Tā savā dziļākajā būtībā ir zemnieku virtuve, kas bija sastopama gan uz pārtikušu vecaimnieku galda, gan meža būdinieku un zvejnieku būdiņās. Suitu ēdieni satur gan ļoti lētus un vienkāršus ēdienus tiem laikiem, kad praktiskā izdzīvošana bija cilvēku svarīgākā prioritāte, gan svētku ēdienus, kuri galdā parādījās pēc ražas novākšanas, cūku bērēm, svarīgos reliģiskos vai gadskārtu svētkos. Kā vieni tā otri sakņojas sirmā senatnē un ir ietekmējušies no lauksaimniecības, tirdzniecības un tehnoloģiju attīstības, ietekmējoties no tuvumā dzīvojošo citu tautu virtuvēm.

Senie ēdieni daudz kur jau sen ir aizmirsti. Mūsu konservatīvajā Suitu novadā vēl ir saglabājusies paaudze, kas tos atceras, ir ēdusi un prot pat gatavot. Daži šī kulinārā mantojuma elementi pat mēģina arī šodienas pasaulē komercializēties, atrast nišas un saglabāties uz mūsu galda arī nākotnē. Suitu rauši jeb sklandrauši ir viens tāds piemērs. Tomēr šeit mēģinām pierakstīt un saglabāt arī tās receptes, kuras visticamāk pēc vēl vienas paaudzes pastāvēs tikai uz papīra. Tiem suitiem, kas nāks pēc mums.